Sveiciens visiem copes entuziastiem! Laiks iet uz priekšu, sezona nebeidz pārsteigt ar saviem lomiem, tomēr vienmēr gribas izmēģināt arvien jaunas un nezināmas lietas.

Tā nu tajā makšķernieku pasaulē ir iekārtots, ka kāds nezināms spēks arvien vairāk un vairāk liek mums mēģināt un iekļaut savā ikdienas copes ritmā jaunus zvejas rīkus, to papildinājumus un dažādākos mānekļu izpildījumus.

Vēlme piemānīt kāroto zivi ir tik spēcīga, ka nereti, iegādājoties kādus jaunumus zvejas rīku arsenāla papildināšanai, sanāk piemānīt pašiem sevi. Jo tik dažādās krāsu gammas, tik pievilcīgais izpildījums tieši formas un materiāla ziņā liek noticēt panākumiem bagātām makšķerēšanas reizēm. Bieži sanāk novērot situācijas, kad viens un tas pats māneklis spēj sniegt pavisam pretēju rezultātu atkarībā no makšķernieka, kuram attiecīgajā brīdī ir iespēja to pielietot.

Katrs no mums ir izcils virtuozs, kādā ziņā pat burvis, kurš, izmantojot savu rezultatīvāko mānekli, ir spējīgs piemānīt zivi visdažādākajos apstākļos, pat tā saucamajās necopes reizēs. Tomēr, nododot mānekli kolēģa rokās, rezultāti paliek aiz borta. Tad vienmēr iezogas prātā doma, ka kolēģis līdzīgi kā kāds šamanis vai burvis ir mānekli nobūris, uzlicis tam kādas paroles vai, izmantojot kādu citu misticismu, licis tam pārstāt ķert kāroto zivi.

Tomēr tā nav, un ar šādām domām mēs gluži vienkārši mānām paši sevi. Ja tā var izteikties, tad makšķernieks ir uzķēries pats uz sava āķa. Visas neizskaidrojamās burvestības pamatā ir zināšanas par izmantojamo mānekli, tā specifikācija un, protams, daļa paša makšķernieka zināšanu par konkrētās dienas niansēm un zivs kaprīzēm, kā arī izmantojamā mānekļa pareizai pasniegšanai. Par to arī būs šis stāsts un tieši par džerku dzimtas mānekļiem, to izpildījumiem, kā arī par vienu konkrēta modeļa tipu, kurš gan iesācējam, gan arī šī novirziena profesionālim ļauj gūt panākumus un daudz prieka mirkļu.