10.1 °C
Ārzemēs dzīvo gandrīz 200 000 balsstiesīgu vēlētāju, tātad apmēram 12% no visiem Latvijas vēlētājiem un ap 33% no Rīgas apgabala vēlētājiem.
Pirms četriem gadiem diasporas balsotāju bija 25 960, šogad – 23 196, tātad par 2764 mazāk. Kopā diasporas vēlētāju aktivitāte 15. Saeimas vēlēšanās bija 11,63% – vēl krietni zemāka nekā Latvijā (51,6%). Trīsdesmit trijās ārvalstīs kopā bija pieejami 88 iecirkņi, kur nodot balsi 15. Saeimas vēlēšanās. Tie atradās gan Latvijas Republikas vēstniecībās – kopā 40, gan citur, kur tos noorganizēja entuziasti jeb pilsoniski aktīvi latvieši ārvalstīs, – vēl 48 diasporas vēlēšanu iecirkņi.
Vēlēšanas ir kopienas tikšanās
Ārvalstīs vēlēšanas prasa lielāku plānošanu, laika un finansiālo ieguldījumu – nereti jāmēro tālāks ceļš, lai nodotu savu balsi. Daudzās vietās iecirkņi tika veidoti atkārtoti, bet šogad bija arī jauni – piemēram, Milānas iecirknis, kuru organizēja tur dzīvojošie jaunieši.
Balsojot klātienē, reizēm ir jāgaida rindā, un tādējādi balsošanai var nākties veltīt vai pat pusi dienas – tas nav kā pa ceļam ieskriet kādā vēlēšanu iecirknī. Latvijā balsi varēja nodot glabāšanā jau piecas dienas pirms vēlēšanām, bet ārzemēs to nodrošināt nebija iespējams. Citviet diaspora balsošanu apvienoja ar kultūras pasākumiem vai tirdziņu, kopīgu ēdienreizi, veidojot infostendus, jo tā ir iespēja vietējai kopienai satikties. Dažviet vēlēšanu dienā un vietā notika amatierkopu pulcēšanās un uzstāšanās, tā radot kopības sajūtu, pārsteigumu un prieku tiem, kas nav iesaistīti deju kopās vai korī. Citi iecirknī ieradās sapucējušies – svētku apģērbā vai pat tautastērpā.
Došanās uz vēlēšanu iecirkni bija arī iespēja parunāties dzimtajā latviešu valodā, kas, dzīvojot svešumā, nemaz tik bieži negadās. Citi izvēlējās atzīmēt šo dienu draugu vai ģimenes lokā – vēlēšanas kalpoja par brīdi, kad izrādīt savu pilsonisko līdzdalību un domās pabūt ar dzimteni. Tāpēc bieži ir vēlme vēlēšanas apvienot ar kādu svinīgu pasākumu – svētku ēdienreizi vai atzīmēšanu latviskā garā – ar tradicionāliem ēdieniem, kādu latviešu filmu vai kopā būšanu ar savējiem.
Šogad bija iespēja savu balsi sūtīt uz vienu no 37 pasta balsošanas iecirkņiem, kas bija izveidoti Latvijas Republikas pārstāvniecībās. Tas būtiski atviegloja pasta vēlēšanu procesu, jo tad balsis neaizkavējās starptautisko pasta sūtījumu termiņu dēļ.
Vēlētāji var veidot diasporas iecirkņus
Latvijas vēlēšanu sistēmā ir īpaša iezīme, ka vēlēšanu iecirkni ārzemēs var brīvprātīgi izveidot paši vēlētāji. Lai to izdarītu pirmkārt nepieciešama iniciatīva. Pieteikumu Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK) par iecirkņa izveidi jāiesniedz ne vēlāk kā sešus mēnešus pirms vēlēšanām. Pieteikumā jānorāda iecirkņa adrese un vides pieejamība, kā arī jāapliecina, ka telpas atbilst tehniskajām un drošības prasībām. Bija pat jānosūta fotogrāfijas, lai CVK izvērtētu to atbilstību. Daudzās vietās šie iecirkņi tika veidoti latviešu īpašumos un jau ierastajos diasporas pulcēšanās centros – kā, piemēram, Lielbritānijā Straumēnos vai Brazīlijā Novaodesā, bet citur to izveidi jeb tieši telpu jautājumu atbalstīja vietējās pašvaldības, universitātes, baznīcas draudzes vai LR goda konsuli, kas ļāva izmantot savu uzņēmumu vai privātās telpas.
Darbs vēlēšanu iecirknī ir tāds pats kā Latvijā, tomēr diasporas iecirkņos komisijas locekļu galvenais dzinējspēks ir entuziasms, brīvprātības princips un vēlme kaut ko darīt dzimtenes labā.
Milānas vēlēšanu iecirkni izveidoja Ilze Atardo. Katrīna Anna Pelša, iecirkņa sekretāre, norāda: "Man ir ļoti svarīgi šodien šeit būt, jo gan Milānā, gan Lombardijā un citur Itālijā ir daudz jauniešu, kas tiešam ir ļoti aktīvi un vēlas balsot. Man bija svarīgi darīt visu, ko vien varēju, lai viņiem būtu iespēja savu balsi nodot." Savukārt Reinis Araks, komisijas loceklis, piebilst: "Man Latvija ir ļoti svarīga, tāpēc šādas iespējas nedrīkst laist garām. Es arī vēlējos satikt latviešus, kas šeit dzīvo, un uzzināt viņu dzīvesstāstus. Manuprāt, vērtīgākais mums, latviešiem, ir tas, ka mums ir tik neliela un cieša kopiena."
