Maz skaitā, stipri latvietībā — kā dzīvo latviešu kopiena Somijā?

Somijas latviešu kopiena atšķiras no daudzām citām Eiropas valstu diasporām ar to, ka aktīvo latviešu skaits ir mērāms tikai dažos simtos. Par to liecina iepriekšējās Saeimas vēlēšanas, kurās piedalījās tikai apmēram 600 pilsoņu no 3270 Somijā reģistrētajiem.

Deviņdesmitajos gados vēstniecības rīkotajos pasākumos bija iespējams iepazīties ar praktiski visiem Somijā dzīvojošajiem tautiešiem – un arī tagad ir iespējams iepazīties ar teju visiem aktīvajiem.

Pa gadskārtu... nāca

Arī Somijā klasiskais latvietības komplekts ir līdzīgs kā citviet pasaulē: jauktais koris, tautas deju kopa, biedrības. Koris "Ziemeļmeita" tika nodibināts 2013. gadā un uzreiz arī spēja piedalīties XXV Dziesmu svētkos (ilggadējais diriģents Ilmārs Millers uz mēģinājumiem brauca no Igaunijas!). Savukārt tautas deju kopu "Aurora" 2017. gadā izloloja Aiga Turuka, piepildot senu sapni un nākamajā gadā aizvedot auroriešus uz XVI deju svētkiem.

1990. gadā Latvijas draugu nodibinātā Somijas–Latvijas draudzības biedrība ir nosaukta Jaņa Rozentāla vārdā par godu latviešu māksliniekam, kura sieva bija somu dziedātāja Ellija Forsele. Latviešu–somu ģimeņu biedrība "Laivas" darbojas kopš 2004. gada, stiprinot piederības sajūtu Latvijai un veicinot nacionālās identitātes saglabāšanu. Liela loma ir arī Latvijas vēstniecībai Somijā: Jāņu svinības vēstniecības pagalmā ap ozolu Pēteri, Ziemassvētku eglīte bērniem, visdažādākie sarīkojumi bērniem un pieaugušajiem visa gada garumā.

Starp vissvarīgākajām gadskārtējām svinībām ir Ražas svētki Bokvillanas muižā, kas šogad notiks 7. novembrī – reizē ar dziesmām, dejām, rotaļām un darbnīcām, protams, var arī gardi paēst. Daži virtuves komandas veterāni pat brauc no Latvijas.

Nometnes maģija Loimā

Triju brašu dēlu mamma Ilze Liepiņa-Naula dzīvo Loimā, strādā Loimā Evaņģēliskajā tautas augstskolā un jau piecus gadus organizē fizisko ietvaru latviešu ģimeņu nometnei. Viņa jūtas kā nometnes ome, kas parūpējas par to, "lai visiem būtu, kur galviņu nolikt, sedziņa, ko uzsegt". Par nometnes saturu atbild divu bērnu mamma Vivita Kaupere, bet galvenā projektu rakstītāja ir latviešu skoliņas "Pikku putni" ("Mazie putni") dibinātāja, četrgadnieka mamma Zane Uito. Nometne pulcē apmēram simts latviešu no Somijas un Latvijas.

"Mūsu nometne ir unikāla ar to, ka mums ir daudz jauniešu," stāsta Ilze un piebilst, ka to uzskata par savu nopelnu. Ilzes dēli pusaudžu vecumā ņēma līdzi savus draugus, un tagad šī tradīcija turpinās. Ilze pieticīgi bilst: 

"Es esmu tikai nodrošinātāja. Nometne ir turpinājums tam, kas man arī ir izdevies, lai maniem bērniem riņķī ir latviešu valoda un tradīcijas. Sākām ar Jāņu svinēšanu mūsmājās. 

Kad jaunākajam dēlam bija pieci gadi, varēju latviešu kopienu aicināt uz Loimā. Tā maniem dēliem bija iespēja pavadīt veselu nedēļu latviskā vidē."

Ilze stāsta, ka nākamo nometni sāk gatavot iepriekšējās nometnes pēdējā dienā. Kad nometnes dalībnieki aizbrauc uz mājām, organizatoru komanda sapulcējas izrunāt izaicinājumus, sasniegumus, idejas un vēlmes. "Ņemam vērā noslēguma dienas diskusiju saturu, ko nometnes dalībnieki paši ir vēlējušies. Bija gads, kad salikām visu, ko dalībnieki bija gribējuši, bet tad teica, ka ir par intensīvu. To ņēmām vērā, un šogad bija vislabākā nometne," stāsta Zane Uito.

Nometnes dalībnieks Normunds summē nometnes virsuzdevumu šādi: jēgpilni pavadīt laiku kopā ar ģimeni. "Tas ir maģiski!" viņam piekrīt "Auroras" vadītāja Aiga Turuka.

Sīki putni, mazi putni

Latviešu skolas Somijā "Pikku putni" skolotāja Vivita Kaupere stāsta, ka latvietības saglabāšana viņas ģimenē ir dabiska ikdienas lieta tāpēc, ka abi vecāki ir latvieši: "Mājās mēs runājam latviski, un valoda, manuprāt, ir viens no galvenajiem rīkiem, kā nodot tālāk un palīdzēt bērnam izprast, kas tad ir tas latviskais. Arī latviska dzīves ziņa jeb lietu uztvere vai pat dzīvošana saskaņā ar dabas ritmiem ir klātesoša mūsu ģimenē, jo mums kā vecākiem ir vēlme nodot saviem bērniem vērtības, ko mums ir iemācījuši vecāki un vecvecāki. Pirms izlēmām laist bērnudārzā savu meitu, lai mācās somu valodu, mums bija svarīgi, ka viņa brīvi runā latviešu valodā un tā viņai ir pirmā valoda!"

Vivita organizē arī radošas un mākslas aktivitātes lielākajos Somijas latviešu diasporas pasākumos bērniem: "Mana pieeja latvietībai un tās uzturēšanai ir pasniegt latviešu tradīcijas un kultūras mantojumu saistošā veidā ar mūsdienīgu skatījumu!"

Metam kaunu pie malas!

Četrus gadus veca bērna mamma, mūziķe, latviešu skolas Somijā "Pikku putni" dibinātāja un līdzvadītāja Zane Uito stāsta, ka latvietības uzturēšana Somijā personīgi un kopienas labā pārklājas. Arī Zanei ir ļoti svarīgi ar savu bērnu runāt tikai latviski: "Televīzijā visbiežāk skatāmies latviski Latvijā ražotu oriģinālsaturu."

Zane stāsta, ka "Pikku putni" radās pirms 11 gadiem, kad iepriekšējā pulciņa bērni bija izauguši. Sākumā jumts bija Rozentāla biedrība, bet jau drīz putniņi pārgāja uz latviešu–somu ģimeņu biedrības "Laiva" paspārni. Zane atklāj, ka skola nevarētu pastrādāt bez Eiropas Latviešu apvienības līdzfinansējuma. Piedalās arī vecāki, kuri maksā 120 eiro semestrī, kas nosedz skolotāju atalgojumu un neparedzētus kancelejas izdevumus. Savukārt telpu īri, skolotāju ceļa izdevumus, kancelejas preces palīdz apmaksāt ELA.

Skolai pievienojusies, Zanes vārdiem, "fantastiska jauna skolotāja ar jaunām idejām" Džesika Petere, kura saņēma "Zelta pūkas" balvu par gada labāko nodarbību.

Beigās Zane piebilst: "Kad satieku kādu transportā, kurš runā latviski, metu kaunu pie malas un uzsāku sarunu, jo nevar zināt, varbūt cilvēks dzīvo Somijā un mēģina tīkloties. Vienmēr pastāstu par "Laivām", kori, "Auroru", skoliņu. Tad par Ražas svētkiem. Ir lieliski, ka mūsu vēstniecībai ir tik vienkārša mājas adrese, ka to var nosaukt arī sarunā."

MAF 2026

Foto: #sif_maf2026

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild "Latvijas Avīze".