7 °C
Šajās vēlēšanās vēl otrs vēsturisks rezultāts ir lielākais deputātu krēslu skaits vienai partijai visas Latvijas Republikas pastāvēšanas laikā. Helsinku Universitātes pētniece, vēsturniece Una Bergmane skaidro, ka aktīvi novēlēt aizgājuši tieši Apvienotā saraksta ("AS") vēlētāji, tādēļ būtu jāpēta, kā tas izdevās un kas ļāva "AS" mobilizēt tik lielu skaitu vēlētāju.
Vēlēšanu rezultātos vēlētāju tautība vai valodu piederība, protams, nav zināma. Tomēr, liekot kopā faktu, ka Rīgā un Latgalē bija zemāka dalība nekā Vidzemē, un to, ka "Saskaņa" Saeimā neiekļuva, var secināt, ka vismaz daļa krievvalodīgo izvēlējās nebalsot. Diasporas krievvalodīgie balsotāji tiek pieskaitīti Rīgai. Krievvalodīgie iedzīvotāji ir mazāk aktīvi jau kopš iebrukuma Ukrainā, spriež Una Bergmane. Šai vēlētāju grupai esot raksturīga pasivitāte un izvairīšanās no skaidra viedokļa paušanas, un tas, iespējams, arī ir saistīts ar zemāku dalību šajās vēlēšanās. Pētniece piebilst, ka partijas, kuras apzināti pievēršas tieši krievvalodīgajiem vēlētājiem, šo vēlēšanu kampaņā ir paudušas pārāk radikālu viedokli, tā veicinot izvēli nebalsot nemaz.
Kā notika vēlēšanas Somijā?
Somijā vēlēšanu iecirknis bija atvērts vēstniecībā Helsinkos. Somija ar 338,4 tūkstošiem kvadrātkilometru platību ir 5,2 reizes lielāka par Latviju. Pēc Somijas Statistikas centra datiem, no Somijā dzīvojošajiem apmēram 4700 latviešu ārpus Helsinku metropoles reģiona dzīvo apmēram 64%, kas ir viens no iemesliem zemai vēlētāju aktivitātei, jo līdz vēlēšanu iecirknim Helsinkos ir tāls ceļš. Varbūt nākamajās vēlēšanās aktīvie Latvijas pilsoņi vēlēsies veidot kādu papildu vēlēšanu iecirkni arī Somijas reģionos, līdzīgi kā tas notiek, piemēram, Vācijā, Anglijā, Kanādā.
Ārzemēs nodotās balsis tiek pieskaitītas Rīgas vēlēšanu apgabalam, un ārzemēs vēlētāji var balsot tikai par Rīgas apgabalā reģistrētajiem kandidātu sarakstiem. Tas ārvalstu vēlēšanu iecirkņos reizēm mēdz novest pie komiskām situācijām, kad kāds aktīvs vēlētājs mēģina atrast deputāta kandidātu, kurš startē kāda cita apgabala sarakstā.
Ārzemēs reģistrēto balsstiesīgo skaits – 196 385 – ir 12,6% no visiem Latvijas vēlētājiem un 33% no Rīgas vēlēšanu apgabala, kas bija galvenais iemesls, kāpēc Rīga šajās vēlēšanās ieguva divus papildu mandātus. Te gan jāatceras, ka jebkurā ārvalstu vēlēšanu iecirknī drīkst balsot jebkurš balsstiesīgs Latvijas pilsonis – ar noteikumu, ka nav nobalsots jau kaut kur citur. Tieši šī iemesla dēļ pa pastu saņemtās balsis sāk skaitīt tikai sešos no rīta pēc Latvijas laika, kad ir slēgts arī pēdējais ārvalstu iecirknis Losandželosā un ir iespējams vēlēšanu sistēmā pārbaudīt, vai balsstiesības vēl nav tikušas izmantotas.
Somijā iepriekšējās Saeimas vēlēšanās tika nodota 651 balss (572 uz vietas, 79 pa pastu), bet 15. Saeimas vēlēšanās balsu skaits ir mazāks – 473 (no tām 394 uz vietas un 79 pa pastu).
Par ko balsoja diaspora?
Ārzemēs nobalsojušo vidū balsu sadalījums partiju sarakstiem atšķiras no balsojuma Latvijā.
Partija "Progresīvie" ārzemēs saņēma 24,5% balsu – trīs reizes vairāk nekā valstī kopumā (7,9%). Šī partija diasporas balsotāju vidū bija otrais populārākais spēks, kaut valstī kopumā ieņēma piekto vietu. Somijā "Progresīvie" saņēma vislielāko balsu skaitu, "Jauno Vienotību" atstājot aiz sevis. "Jaunā Vienotība" ārzemēs ieguva 13,6%, vairāk nekā dubultojot savu valsts rādītāju (6,4%).
Savukārt partija "Latvija pirmajā vietā", "Saskaņas centrs" un "Suverēnās varas"/"Jaunlatviešu" saraksts ārzemēs saņēma apmēram uz pusi mazāku atbalstu nekā Latvijā. "Apvienotais saraksts" uzvarēja arī ārzemēs, bet ar mazāku pārsvaru: 29,3% pret 35,3% valstī.
