Bērnu veselības pārbaudes — pa jaunam

Saeima 1. oktobrī pieņēma grozījumus Bērnu tiesību aizsardzības likumā un vēl četros likumos, lai valstī ieviestu bērnu agrīnās attīstības atbalsta sistēmu. Tās mērķis ir savlaicīgi atklāt bērnam attīstības riskus un sniegt skaidras, praktiski izmantojamas rekomendācijas vecākiem un ārstiem. Jau patlaban pētījumi parāda, ka šādi riski pastāvot ap 20% bērnu un tos izdodas pamanīt tikai nelielai daļai no viņiem.

Bet, savlaikus ieviešot koordinētu un profesionālu atbalstu bērnu attīstībai, šis rādītājs uzlabotos, jo tiek prognozēts, ka attīstības problēmas varētu identificēt līdz pat 80% bērnu, tā uzskata Valsts kanceleja, kura arī ir viena no tām iestādēm, kas piedalās pieminētās atbalsta sistēmas izveidē. Šis process notiek ar Eiropas Sociālā fonda atbalstu. Projekta ieviešanas kopējās plānotās izmaksas ir 2,9 miljoni eiro. Jauno profilaktiskās vizītes saturu ieviesīs pakāpeniski, vispirms to izmēģinot vairākās pašvaldībās – Cēsu novadā, Daugavpilī, Jēkabpilī un Ogres novadā. Paredzēts, ka pilotprojekts sāksies 2026. gada decembrī un ilgs līdz 2028. gada vidum.

Šogad Bērnu klīniskā universitātes slimnīca, sadarbojoties ar Latvijas Ģimenes ārstu asociāciju un Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociāciju, ir pārskatījusi līdz šim veiktās bērnu (no piedzimšanas līdz sešu gadu vecumam) profilaktiskās apskates pie ģimenes ārstiem un ir izmainījusi šo apskašu kārtību.

Lai noskaidrotu, kādas izmaiņas ir gaidāmas un ar ko būs jārēķinās gan ģimenes ārstiem, gan bērnu vecākiem, kā arī to, kā uzlabot situāciju bērnu attīstības jomā, ja reģionos trūkst gan pediatru, gan citu pediatrijas speciālistu, tikos ar Rīgas Stradiņa universitātes Pediatrijas katedras profesori un Medicīnas fakultātes dekāni, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) Bērnu slimību klīnikas vadītājas vietnieci Janu Pavāri. Ar šo sarunu turpinām "Latvijas Avīzes" 28. oktobra numura publikācijā "Bērni paliek rindā, valsts – pie solījumiem" aizsākto tematu, kur kopā ar reģionu laikrakstiem analizējām, vai bērnu veselības aprūpe Latvijā praksē ir prioritāte un ko gaidīt pēc Valsts kontroles revīzijas.

Jana Pavāre.

Foto: Karīna Miezāja / Latvijas Mediji

Kad Valsts kontrole ķeras klāt veselības aprūpei, atklājas gūzma problēmu. Tas lasāms arī nesen publiskotajā revīzijas ziņojumā "Bērnu veselības aprūpe – loterija pēc dzīvesvietas". Ko tur secinātais palīdzēs Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas darbā?

J. Pavāre: Šis Valsts kontroles revīzijas ziņojums deva mums iespēju paskatīties visaptveroši uz pediatrisko aprūpi, uz to, kas notiek valstī dažādos veselības aprūpes līmeņos. Mēs, protams, zinām, kā norit darbs Bērnu slimnīcā, daļēji arī to, kas notiek reģionālajās slimnīcās, bet šis ir daudz plašāks pārskats.

Daudzi vecāki ir neapmierināti, ka reģionos ļoti trūkst pediatru, kā arī citu speciālistu un ka bērni jāved pie ārstiem uz Rīgu pat ar nelieliem veselības traucējumiem, ka Bērnu slimnīca esot pārslogota. Vai te iespējams ko mainīt?

Nav jau tā, ka mums Valsts kontroles ziņojums bija pārsteigums un pirms tā publiskošanas mēs neko jaunu nebijām uzsākuši.

Jau vairākus gadus mūsu slimnīcā darbojas Metodiskās vadības centrs pediatrijā. Viens no tā uzdevumiem, kuru deleģējusi Veselības ministrija, ir pediatriskās aprūpes nodrošināšana un uzraudzība visā Latvijā. Jāteic, ka centrs ļoti aktīvi ķērās pie šī darba, veidojot sadarbību ar Bērnu slimnīcas pediatriem, kā arī citiem speciālistiem ārpus slimnīcas. Tas bija būtisks pavērsiena punkts, jo mēs sākām domāt plašāk jau ārpus slimnīcas ietvara. Metodiskās vadības centrs veido ciešu sadarbību ar visām reģionālajām slimnīcām, kurās ir bērnu nodaļa. Savukārt Bērnu slimnīca jau gadu cieši sadarbojas ar abām ģimenes ārstu asociācijām. Pieminētā centra viens no galvenajiem uzdevumiem ir veidot bērnu agrīnās attīstības uzraudzību, tāpēc kopā ar ģimenes ārstiem mēs pilnībā pārstrādājam bērnu profilaktiskās apskates. Tās ir apskates, kas tiek veiktas bērniņam tūdaļ pēc piedzimšanas, trīs nedēļu, mēneša vecumā, divu un četru mēnešu vecumā un arī vēlāk. Līdz šim bērnu profilaktiskās apskates ģimenes ārsti veica, lielā mērā balstoties uz Ministru kabineta 2006. gadā izdotiem noteikumiem un to vēlākiem papildinājumiem. Viena daļa ģimenes ārstu centās tos pildīt, bet bija arī tādi, kuri laika gaitā bija izveidojuši sev ikdienā ērtāk lietojamus formātus.

Ar abām ģimenes ārstu asociācijām strādājam no janvāra, tiekamies divas trīs reizes mēnesī Bērnu slimnīcā. Mēs esam trīs pediatri no Bērnu slimnīcas puses, kuri veido pilnīgi jaunu profilaktisko apskašu formu, kura pilnībā ir pierādījumos balstīta. Esam iedziļinājušies, kā to dara Kanādā, Amerikā, Austrālijā un citās valstīs. Šo pieredzi apkopojām, lai varētu secināt, kāda tad būtu labākā profilaktisko apskašu forma bērniem Latvijā. Tās būs digitāli aizpildāmas veidlapas, kas ģimenes ārstiem ļoti atvieglos dzīvi, jo viņiem nebūs vairs jāraksta ar roku. Sēdi pie datora un atbildi uz uzdotajiem jautājumiem. Piemēram: vai bērns veido acu kontaktu? Atliek tikai ieklikšķināt pareizajā atbilžu variantā. Vai bērns tiek barots ar mākslīgo maisījumu vai barots ar krūti? Cik bieži un kādā apjomā? Vai ir sarežģījumi? Ir arī jautājumi mātēm par grūtniecību un dzemdībām. Bērnu profilaktiskajās apskatēs ir iekļauts arī mammas depresijas izvērtējums.

Bērnu slimnīcā visa medicīnas dokumentācija ir digitalizēta. Ir radītas ērtas, standartizētas formas, kuras ārstiem ir viegli aizpildāmas un nav jātērē daudz laika, rakstot garus ierakstus. Nav jābažījas, ka kaut ko ir aizmirsts pavaicāt. Mēs par savu pieredzi ar digitāli lietotajām apskates formām stāstījām un arī rādījām ģimenes ārstiem, un šāds ārstam ērts, standartizēts un moderns dokumentu aizpildes formāts bērnu apskatēm viņus apmierināja.

Bet kas notiks tālāk, kad ģimenes ārsts, aizpildot šo veidlapu, redzēs, ka bērnam ir problēmas?

Visi ģimenes ārsti, izvaicājot vecākus, kā arī ņemot vērā pašu konstatēto par bērna attīstību, bērnus izvērtēs pēc vienotiem kritērijiem. Atkritīs bažas, ka kaut kas pietiekami komplicētā bērna apskatē varētu palikt neizmeklēts, nenovērtēts vai nepārrunāts ar vecākiem. Mēs vēlamies, lai vecāki arī kļūtu par pilnvērtīgiem un izglītotiem dalībniekiem savu bērnu veselības izvērtēšanā, nevis bikli sēž ārsta kabinetā ar mazu bērniņu klēpī un skatās, ka ārsts kaut ko raksta savos papīros. Tāpēc vecākiem, pēc vizītes dodoties mājās, vajadzēs izpildīt mājas darbu. Piemēram, kad ārsts ir apskatījis bērnu četru mēnešu vecumā, mājas darbs būs līdz bērna sešu mēnešu vecumam pavērot, vai viņš prot velties no muguras uz vēdera, vai sēž ar atbalstu, vai sniedzas pēc rotaļlietas, vai ar balsi izrāda prieku, vai viņš čalo... Vecākiem pirms nākamās vizītes pie ārsta būs digitālā veidā jāatbild uz šiem jautājumiem.

Kad pamatlietas par vecāku novēroto mājās ir izrunātas, saruna notiek jau par konkrētiem veselības aspektiem. Ārsts, atzīmējot konstatēto, uzreiz digitālā sistēmā redzēs, vai visi rādītāji ir vai nav bērna vecuma normas robežās. Piemēram, gūžu novērtēšana ir samērā specifiska, tās jāprot izvērtēt ar noteiktām izmeklēšanas metodēm. Tāpēc mēs esam sagatavojuši īsu informatīvo materiālu, kā izmeklēt gūžas, ja ģimenes ārstam tas gadījumā nav zināms vai ir aizmirsies. Arī citos jautājumos ārstiem ir pieejami digitāli sagatavoti izglītojoši papildmateriāli. Jaunais bērnu profilaktisko pārbaužu modelis ģimenes ārstiem liek izvērtēt visas orgānu sistēmas. Ārstam ir jāpārliecinās par sociāli psiholoģisko vidi, kurā bērns aug. To, ka vecāki smēķē, var pamanīt ārsta kabinetā, tāpat kā to, ka bērns, iespējams, cieš no vardarbības. Katrā vecuma posmā būs jāpārrunā izglītojošās tēmas, piemēram, par traumu profilaksi, bērnu aprūpi.

Bet ko vecākiem darīt, ja pārbaudot, piemēram, jaundzimušā bērniņa gūžas, atklājas, ka viņš pieder riska grupai? Sūtīt uz ultrasonogrāfiju, pie ortopēda, kurš reģionos nav sasniedzams?

Ārstam ir uzrakstīts priekšā, kāds izmeklējums viņam ir jāveic konkrētajā vecumā – vai tā ir ultrasonogrāfija vai rentgena izmeklējums. Ārstam piedāvātajā digitālajā izglītojošajā informācijā var izlasīt, tieši pie kādām indikācijām viņam bērns jāsūta pie ortopēda. Ir ģimenes ārsti (ne visi, protams), kuri pieraduši pa vecam ieradumam drošības pēc nosūtīt bērnu uz ultrasonogrāfiju, kaut gan nav pazīmju, ka tas būtu jādara. Cits atkal izdomā drošības nolūkā aizsūtīt pie ortopēda, kaut gan to varētu nedarīt. Ja indikācijas patiešām atbilst, lai nosūtītu pie ortopēda, tad Bērnu slimnīcā šāds bērns tiek ielikts prioritārajā rindā.

Ikdienā atbildīgi izmantojot bērna profilaktiskās apskates, mēs sakārtosim pieejamību speciālistiem, jo pēc bērnu veselības stāvokļa izvērtējuma būs iespējams noteikt, vai bērns atbilst riska grupai. Līdz ar to noteiktā vecumā šādam bērniņam ir nepieciešama speciālista konsultācija. Piemēram, pārliecinoties, ka bērns pieder noteiktai riska grupai, kas būs definēta jaunajā apskates formā, ģimenes ārstam obligāti bērniņš jānosūta pie oftalmologa 8–12 mēnešu vecumā. Tas nav tā, kā varbūt bija ierasts, ka katrs bērns gada vecumā noteikti jānosūta pie oftalmologa un, vēlams, uz Bērnu slimnīcu.

Cits piemērs. Mūsu LOR speciālisti noteikuši – ja bērniņš ir bijis jaundzimušo intensīvās terapijas nodaļā ilgāk nekā piecas dienas, tad viņš atbilst riska grupai, kad iespējami dzirdes traucējumi un 6–9 mēnešu vecumā viņš ir jāparāda otolaringologam.

Šīs rekomendācijas mēs izstrādājām kopā ar mūsu acu ārstiem, otolaringologiem un ortopēdiem.

Bērnu profilaktiskajās apskatēs nozīmīga loma būs vecākiem. Bet mēs taču zinām, ka ne jau visi vecāki ir apzinīgi un digitāli atbildēs uz jautājumiem par sava bērna attīstību. Ja tas nenotiks, tad jūsu labi izdomātā shēma nedarbosies.

Protams, būs arī tādi vecāki, kuri nebūs aizpildījuši nepieciešamās ailītes veidlapā par sava bērna attīstību. Ar to ir jārēķinās, tāpēc pastāv izvērtējums, kas noteikti būs jāveic arī pašam ārstam.

Daudzi ģimenes ārsti ir pensijas un pirmspensijas vecumā. Kā viņi uztver šo jauno bērnu agrīnās attīstības novērtēšanas projektu?

Par visiem Latvijas ģimenes ārstiem kopumā izteikties ir grūti, bet tie, ar kuriem mēs kontaktējam, izrāda lielu ieinteresētību. Darba grupā, kurā mēs strādājam, ir pārstāvētas abas ģimenes ārstu asociācijas.

Bērnu slimnīcas viens no stratēģiskajiem mērķiem ir pediatri konsultanti reģionos. Kāds būs viņu uzdevums?

Bērnu slimnīcas jaunā stratēģija turpmākiem pieciem gadiem noteic, ka mums jāveido vienots nacionāls pediatriskās aprūpes tīkls valstī. Skaidrs, ka labā prakse nav pilnīgi visu centralizēt Bērnu slimnīcā. Bet nav arī nepieciešams, lai visu pediatrijas apakšspecialitāšu ārsti atrastos reģionos, jo šiem speciālistiem nebūs tik daudz pacientu, lai viņi tur būtu ieinteresē-
ti strādāt. Joprojām pamatu pamats ir ģimenes ārsti, kas nodrošina primāro veselības aprūpi un arī profilaktiskās apskates. Bet katrā noteiktā reģionā uz konkrētu ģimenes ārstu prakšu skaitu ir jābūt sekundāram ambulatoram pediatram konsultantam, kurš sadarbosies ar reģiona ģimenes ārstiem. Mēs esam precīzi iezīmējuši, kas šim pediatram būs jādara. Pirmkārt, viņam vajadzētu būt kā konsultantam ģimenes ārstiem sarežģītos gadījumos. Otrkārt, pediatrs būtu tas, kurš palīdzētu ģimenes ārstam saprast, vai konkrētajā gadījumā ir nepieciešams bērnu sūtīt tālāk pie speciālista. Varbūt tā ir problēma, ar kuru sertificēts pediatrs pats spēj tikt galā. Bērnu slimnīcas speciālisti stāsta, ka viņi ir noslogoti ar pacientiem, kuri patiesībā neatbilst viņu augstajai kvalifikācijai. Vienlaikus šis pediatrs būtu arī tas, kas nodrošinātu visu hronisko pacientu ambulatoro dinamisko uzraudzību atbilstoši speciālistu rekomendācijām.

Kurus pediatrijas speciālistus nevar aizvietot vispārējās prakses pieaugušo cilvēku ārsti?

Šis ir sarežģīts jautājums. Ir ķirurgs un bērnu ķirurgs, ir alergologs un bērnu alergologs, bet ir arī tādas medicīnas specialitātes, kurām nav pretī atbilstošās specialitātes bērnu ārsti. Piemēram, oftalmologi, otolaringologi un citi. Bet viņi rezidentūrā diezgan plaši apgūst arī bērnu ārstēšanu, īpaši otolaringologi, kuri 46 nedēļas mācās arī bērnu otolaringoloģiju. Turpretī pieaugušo neirologs bērnu neiroloģiju rezidentūrā mācās tikai četras nedēļas, ķirurgi arī to dara īsu laiku – viņi bērnu ķirurģiju rezidentūrā apgūst vien astoņas nedēļas.

Ļoti svarīgs ir bērna vecums – jo viņš ir jaunāks, jo viņam ir specifiskākas tikai bērnam raksturīgas veselības problēmas. Turpretī, piemēram, septiņpadsmitgadīgam jaunietim tās jau ir līdzīgas pieaugušo problēmām. Svarīgi arī, kur tiek sniegta palīdzība – ambulatori tie noteikti būs vienkāršāki gadījumi, bet slimnīcās ārstam jau nepieciešama augsta specializācija.

MAF 2026

Foto: #sif_maf2026

Publikācija tapusi projektā “Sarežģītā Latvija: no valsts līdz novadam”, kurā “Latvijas Avīze” sadarbojas ar laikrakstiem "Staburags", "Dzirkstele", "Brīvā Daugava", "Bauskas Dzīve", "Alūksnes un Malienas Ziņas" un “Ziemeļlatvija”.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild “Latvijas Avīze”.