Izraēlā notiek parlamenta vēlēšanas

Izraēlā otrdien notiks parlamenta vēlēšanas, kurās, saskaņā ar sabiedriskās domas aptaujām, nedz premjerministra Benjamina Netanjahu nometne, nedz viņa pretinieku nometne nevar cerēt uz absolūto vairākumu.

Netanjahu jau gandrīz 20 gadus bijis ietekmīgākais politiķis valstī, un tagad uz spēles ir likts viņa politiskais mantojums. Neveiksmīgs vēlēšanu rezultāts varētu pielikt punktu 77 gadus vecā politiķa karjerai.

Bijušais Izraēlas premjerministrs Ehuds Olmerts, kurš kādreiz bija Netanjahu sabiedrotais, bet tagad kļuvis par viņa sāncensi, uzskata, ka nekad agrāk uz spēles nav likts tik daudz, sākot no valsts drošības līdz Izraēlas demokrātisko institūciju nākotnei un tās reputācijai pasaulē. Pēc virknes karu, kas ir destabilizējuši reģionu un satricinājuši pasaules ekonomiku, pasaule uzmanīgi seko līdzi situācijai Izraēlā.

Politiķi bieži saka, ka pašreizējās vēlēšanas ir liktenīgākās valsts vēsturē, bet "šoreiz tas patiešām tā ir", uzsvēra Olmerts.

Netanjahu pretinieki, kuru priekšgalā ir izvirzījies bijušais bruņoto spēku virspavēlnieks Gadi Eizenkots, uzskata, ka Netanjahu ir jāuzņemas atbildība par 7. oktobra traģēdiju un par nespēju pārvērst uzvaras kaujas laukā diplomātiskos sasniegumos.

2023. gada 7. oktobrī teroristu grupējums "Hamās" un citi bruņoti grupējumi veica uzbrukumu Izraēlas dienvidiem. Uzbrukuma laikā tika nogalināti vairāk nekā 1200 cilvēku, bet vēl 251 cilvēku nolaupīja un aizveda uz Gazas joslu. Nogalināto un nolaupīto vidū bija bērni un seniori. Atbildot uz to, Izraēla uzsāka militāru operāciju Gazas joslā.

Pēdējie dzīvie ķīlnieki tika atbrīvoti pirms gada saskaņā ar ASV kā vidutāju panākto pamiera vienošanos, kas paredz, ka "Hamās" pārtrauc apšaudes Izraēlas teritorijā. Izraēlas uzbrukumi ir pierimuši, bet nav apstājušies, un Netanjahu solījis nogalināt visus, kas bija iesaistīti uzbrukumā.

"Viņš piedāvā mūžīgu karu," intervijā radio teica Eizenkots, kura dēls un divi citi radinieki gāja bojā kaujās. "Izvēlēties līderi, kura vienīgais mērķis ir nepadoties, nozīmē izvēlēties līderi, kurš nespēs nodrošināt uzvaras."

Netanjahu atbalstītāji apgalvo, ka viņu pievīla Izraēlas bruņoto spēku vadība, norādot, ka viņš vadīja valsti cauri smagam laikam, īstenojot postošus uzbrukumus "Hamās", Libānas kaujinieku grupējumam "Hizbollah" un Irānai.

Priekšvēlēšanu kampaņā Netanjahu apgalvojis, ka viņa pretinieki izveidos Palestīnas valsti blakus Izraēlai, ko viņa galvenie sāncenši kategoriski noliedz.

Divu valstu risinājums, ko starptautiskā sabiedrība joprojām uzskata par vienīgo reālistisko veidu, kā atrisināt konfliktu, Izraēlā tiek uzskatīts par politiski bīstamu.

Vēlēšanās izraēlieši balso par politiskajām partijām, nevis atsevišķiem kandidātiem. Tā kā nevienai politiskajai partijai vēl nekad nav izdevies vienai pašai iegūt vairākumu parlamentā, politiskajiem līderiem ir jāveido koalīcijas.

Netanjahu ir meistars koalīciju veidošanā ar reliģiskajām un nacionālistiskajām partijām, taču sabiedriskās domas aptaujas liecina par sīvu cīņu starp viņa bloku un to, ko vada Eizenkots.

Ņemot vērā arābu partiju intensīvo priekšvēlēšanu kampaņu, pastāv liela varbūtība, ka neviens no galvenajiem ebreju blokiem neiegūs vairākumu. Tas varētu pavērt ceļu vairākas nedēļas vai pat mēnešus ilgām sarunām starp aptuveni duci partiju, kurām tiek prognozēta iekļūšana parlamentā.

Gan Netanjahu sabiedrotie, gan Eizenkota bloka pārstāvji apgalvo, ka nevēlas veidot valdību kopā ar arābu partneriem.

Šādā situācijā ir iespējami vairāki scenāriji, tostarp vienotības valdība, ko veidotu Eizenkots un Netanjahu, vai arī Eizenkota vadīta valdība, ko atbalstītu arābu partneri, kas paši paliktu ārpus koalīcijas.

Eizenkots apgalvo, ka viņš nestrādās Netanjahu valdībā. Taču politiķi jau iepriekš ir lauzuši savus solījumus. Alternatīva būtu rīkot jaunas vēlēšanas nākamā gada sākumā, līdz tam brīdim atstājot Netanjahu premjerministra amatā.

Benjamins Netanjahu.

Foto: Ekrānuzņēmums/Youtube