Latvijā ir zema iedzīvotāju gatavība aizstāvēt valsti militāru draudu gadījumā

Latvijas iedzīvotāju griba aizstāvēt savu valsti militāru draudu gadījumā ir zema. Pie šāda secinājuma nonācis Saeimas Analītiskais dienests, pētot sabiedrības noskaņojumu Latvijā, Lietuvā, Igaunijā un Somijā, vēsta 360TV Ziņas.

Tikai 37% Latvijas iedzīvotāju ir gatavi aizstāvēt valsti militāra apdraudējuma gadījumā, un tas ir vissliktākais rādītājs Baltijā. Saeimas Analītiskā dienesta veiktajā izpētē secināts, ka Latvija savā ziņā ir vājais posms – gan Igaunijā, gan Lietuvā, gan Somijā iedzīvotāji pauž lielāku gatavību aizstāvēt savu valsti. Visvairāk Latvijas aizstāvībai gatavi rīdzinieki, viszemākā griba konstatēta Latgalē. To būtu gatavi darīt tikai ceturtā daļa Latgales iedzīvotāju. 

“Latvijā iedzīvotāju griba aizsargāt valsti atšķiras pa reģioniem, un īpaši satraucoši, ka Latgalē. Latgalē ir zema šī griba un iemesli ir dažādi – ekonomiskā situācija, tāpat arī saites ar krieviju, baltkrieviju, ” norāda Saeimas Analītiskā dienesta pētniece, apskata autore Inta Krūmiņa.

Saeimas Analītiskā dienesta pētniece, apskata autore Inta Krūmiņa.

Foto: Ekrānuzņēmums/360TV ZIŅneši

Tāpat ievērojami zemāka gatavība aizstāvēt Latviju ir tiem respondentiem, kuri ģimenē sarunājas krievu valodā. Ja aizstāvēt valsti ar ieročiem rokās gatavi 36% procenti latviešu, tad no krieviski runājošajiem to būtu gatavi darīt tikai 14%.

Tikmēr iedzīvotāju atbalsts bruņotai pretestībai kopumā ir augstāks nekā personiskā gatavība karot. Valsts aizstāvēšanu ar militāriem līdzekļiem atbalsta divas trešdaļas jeb 66% procenti iedzīvotāju. Tomēr arī šis atbalsts savai armijai ir zemāks nekā kaimiņvalstīs. Karavīriem tas nozīmē aizstāvēt valsti, zinot, ka trešā daļa iedzīvotāju viņus neatbalsta.

“Es par to nespriedīšu, jo man ir skaidri uzdevumi, vienībām ir skaidri uzdevumi, mums ir leģitīmi dots iesaistīties  pretošanā pie jebkuras agresijas,” saka Zemessardzes štāba priekšnieks Mareks Ozoliņš.

Militārais apskatnieks Mārtiņš Vērdiņš vērš uzmanību uz to, ka iedzīvotāju atbildes, visdrīzāk, raksturo cilvēku prasmi karot, nevis viņu patriotismu.

“Ņemot vērā, ka kādai civilpersonai nav aiz muguras ne militārās pieredzes, ne obligātā dienesta, viņš atbild sev uz šo jautājumu ļoti vienkārši – nē, es neesmu gatavs, jo neesmu tam mācīts. Tāpēc kopējā atbilde varbūt ir tik zema. Ne tādēļ, ka viņš nav morāli gatavs, bet tādēļ, ka viņš nav kvalificēts,” atzīst Vērdiņš.

Arī pētījuma autori norāda, ka 60% Latvijas iedzīvotāju būtu gatavi atbalstīt valsti nemilitārā veidā, piemēram, iesaistoties glābšanas un evakuācijas darbos, medicīniskās palīdzības sniegšanā, pārtikas apgādē, stratēģiskajā komunikācijā un citās jomās.

“Latvijā ir salīdzinoši liels īpatsvars to, kas būtu gatavi atbalstīt valsts aizsardzību nemilitārā veidā. Tāpēc būtu svarīgi stiprināt šīs sabiedrības daļas iespējas rīkoties,” atzīmē Krūmiņa.

Iedzīvotāju gribu aizstāvēt savu valsti ietekmē arī uzticēšanās valsts institūcijām un bruņotajiem spēkiem, kā arī pārliecība par NATO drošības garantijām. Pētījuma autori norāda – Latvijā viens no izaicinājumiem ir sabiedrības neuzticēšanās parlamentam un valdībai, arī ievērojamas sabiedrības daļas atsvešinātība no valsts.

VIDEO: