KNAB procesuālās darbības veicis Alūksnes pašvaldības ES fondu projektā

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) trešdien veicis kratīšanas Eiropas Prokuratūras (EPPO) sāktā lietā par iespējamu iepirkumu krāpšanu un amata ļaunprātīgu izmantošanu saistībā ar Eiropas Savienības (ES) fondu naudas izlietošanu Alūksnes novada pašvaldības projektā, informēja EPPO.

KNAB trešdien veicis kriminālprocesuālās darbības arī pie Ministru prezidenta Andra Kulberga (AS) padomnieka, jaunievēlētā Saeimas deputāta Mārtiņa Brenča (AS), apliecināja premjera birojā.

Brencis trešdien nav ieradies darbā un nav sasniedzams. Par to, ka viņš nav sazvanāms, jo telefons ir izslēgts, pārliecinājās arī aģentūra LETA. Ministru prezidenta birojā pavēstīja, ka KNAB nav viesojies premjera birojā.

Alūksnes novada domes priekšsēdētājs Dzintars Adlers (JV) apstiprināja, ka trešdien pašvaldībā KNAB ir veicis procesuālas darbības. Neviens no pašvaldības darbiniekiem nav aizturēts.

"Mēs nodrošinājām KNAB ar visiem prasītajiem dokumentiem, kuri attiecas uz Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) projektu "Uzņēmējdarbībai nozīmīgas infrastruktūras attīstība Alūksnes novadā", kā arī ar saviem tālruņiem," pauda Adlers.

EPPO informēja, ka pēc EPPO lūguma KNAB veica kratīšanas un citus pasākumus izmeklēšanā par iespējamu iepirkumu krāpšanu un amata ļaunprātīgu izmantošanu, kurā iesaistītas Alūksnes pašvaldības amatpersonas.

Saskaņā ar izmeklēšanu pašvaldības amatpersonas kopā ar pilsētā darbojošos uzņēmumu pārstāvjiem, iespējams, ir iesaistījušās nelikumīgās darbībās, lai no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) iegūtu vairāk nekā 1,4 miljonus eiro pašvaldības īstenotajam projektam, tādējādi nodarot kaitējumu gan Latvijas valsts, gan ES finanšu interesēm.

Projekta mērķis bija pašvaldības teritorijā uzbūvēt trīs ražošanas objektus, lai tos izīrētu uzņēmumiem. Saskaņā ar projekta īstenošanas nosacījumiem uzņēmumi, kas plānoja izmantot šos objektus, bija jāizvēlas nomas izsolē atklātā, pārredzamā un nediskriminējošā veidā, informēja EPPO.

EPPO savāktie pierādījumi liecina, ka aizdomās turētie ir maldinājuši atbildīgās iestādes un, pārkāpjot projekta īstenošanas nosacījumus, uzcēluši ražotnes iepriekš izvēlētiem uzņēmējiem.

Savukārt Adlers apgalvoja, ka visas jaunuzbūvētās ražošanas telpas ir iznomātas izsoles rezultātā.

"Pašvaldība ir izdarījusi visu atbilstoši spēkā esošajiem noteikumiem. Neko mēs neesam pārkāpuši, vienkārši šobrīd tiek veiktas procesuālas darbības līdzīgi, kā tas jau ir bijis citās Latvijas pašvaldībās," skaidroja Adlers.

Viens no komersantiem, kas ieguva jaunuzceltās telpas, bija kokapstrādes uzņēmums SIA "Cewood". Ar uzņēmuma vadītāju Ingaru Ūdri neizdevās sazināties, jo arī viņa telefons, līdzīgi kā Brencim un novada izpilddirektoram Ingum Berkulim, bija izslēgts.

Kā liecina publiski pieejamā informācija, projektā "Uzņēmējdarbībai nozīmīgas infrastruktūras attīstība Alūksnes novadā" 2022. gadā tika izbūvētas trīs ražošanas ēkas novada teritorijā — īpašumā Merķeļa iela 20, Alūksnē un īpašumos "Grantskalni" un "Zariņi" Jaunlaicenes pagastā.

ERAF atbalstītā projekta mērķis bija izveidot komercdarbībai piemērotu infrastruktūru Alūksnes novadā, radot jaunas darbavietas, piesaistot nefinanšu investīcijas, revitalizējot degradēto teritoriju un nodrošinot videi draudzīgu un ilgtspējīgu teritorijas izaugsmi. Viens no lielākajiem šķēršļiem mazās un vidējās uzņēmējdarbības attīstībai novadā esot tieši piemērotas ražošanas infrastruktūras — ēku trūkums. Projekts izstrādāts, balstoties uz vietējo uzņēmēju vajadzībām, tolaik informēja pašvaldība.

Kopējās visu trīs ražošanas ēku izbūves izmaksas bija 1 448 091,51 eiro, tajā skaitā ražošanas ēka Merķeļa ielā izmaksāja 474 613,21 eiro, ražošanas ēka "Grantskalni" — 476 212,14 eiro, ražošanas ēka "Zariņi" — 497 266,16 eiro.

Tiesībsargājošo iestāžu darbinieki kratīšanu laikā trešdien izņēmuši dokumentus un skaidru naudu. Tāpat izņemta munīcija.

Plašāku informāciju EPPO nesniedza, līdz ar to nav zināms kopējais lietā iesaistīto personu skaits.

KNAB iepriekš apliecināja, ka veic kriminālprocesuālās darbības kādā lietā, kuru EPPO sākusi šogad 11. februārī.

Ministru prezidents Kulbergs trešdien žurnālistiem norādīja, ka par EPPO veiktajām procesuālajām darbībām uzzinājis tikai no rīta un viņa rīcībā pašlaik neesot detalizētas informācijas par notiekošo.

"Es par to uzzināju tikai šorīt (trešdien). Saprotu, ka tās ir EPPO procesuālās darbības. Man nav plašākas informācijas, tāpēc šobrīd tās nevaru komentēt. Lai tiesībsargājošās iestādes dara savu darbu," sacīja premjers.

Kulbergs uzsvēra, ka viņa padomnieks saistībā ar notikušo trešdien ir atstādināts no amata pienākumu pildīšanas. Premjers norādīja, ka gadījumā, ja izmeklēšanā tiks konstatēta kādas viņa biroja amatpersonas atbildība, tiks nekavējoties pieņemti attiecīgi lēmumi.

"Ja kāds manā birojā būs saucams pie atbildības, mēs nekavējoties pieņemsim atbilstošus mērus no savas puses," teica valdības vadītājs.

Pēc Kulberga paustā, pašlaik runa ir tikai par procesuālajām darbībām, un viņa rīcībā nav informācijas par lietas detaļām. Viņš arī piebilda, ka, cik viņam zināms, procesuālās darbības saistītas ar personas iepriekšējo darbību, nevis pašreizējiem pienākumiem.

Premjers atturējās plašāk komentēt notikušo, norādot, ka izmeklējošās institūcijas patlaban vāc informāciju un viņa rīcībā nav papildu ziņu par lietas apstākļiem.

Brencis Ministru prezidenta birojā pildīja administratīvas funkcijas, koordinējot sadarbības padomju darba kārtību un ar to saistītos organizatoriskos jautājumus.

Brencis ir ievēlēts 15. Saeimā no Apvienotā saraksta un agrāk ieņēmis vadošus amatus Centrālajā finanšu un līgumu aģentūrā, kas pārrauga ES fondu naudas izlietošanu.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) datubāze liecina, ka Brencis 2018. gadā bijis CFLA direktors, bet no 2019. līdz 2025. gadam — CFLA direktora vietnieks. 2025. gadā Brencis kā Izglītības un zinātnes ministrijas virzīts pārstāvis strādāja arī Latvijas Universitātes (LU) padomē.

Tāpat Brenča deklarācija liecina, ka 2025. gadā viņš bijis Saeimas juridiskais direktors, LU Absolventu kluba valdes loceklis un biedrības "Brīvības 177" valdes loceklis.

Saeimā Brenča alga pērn bija 44 899 eiro, LU padomē — 24 900 eiro, CFLA pērn Brencis saņēmis algu 24 653 eiro apmērā un 1500 eiro no CFLA kā citus ienākumus.

Brencis 2025. gada beigās deklarējis bezskaidras naudas uzkrājumus 21 068 eiro apmērā "Luminor Bank" un 1721 eiro apmērā "Ergo Life Insurance SE" Latvijas filiālē. Brencis deklarējis parādsaistības 110 701 eiro apmērā.

Brencim kopīpašumā ir divi dzīvokļi Rīgā un zeme Rīgā, kā arī viņa īpašumā ir 2018. gada izlaiduma vieglais automobilis "Volkswagen Tiguan".

EPPO ir atbildīga par noziegumu pret ES finanšu interesēm izmeklēšanu, kriminālvajāšanu un nodošanu tiesām iztiesāšanai. Šie noziegumi ietver dažādas krāpšanas, pievienotās vērtības nodokļa izkrāpšanu, ja nodarītā kaitējuma summa pārsniedz desmit miljonus eiro, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, korupciju un citus noziegumus.