Kulbergs noraida pārmetumus par iespējamu padomnieka Dejus interešu konfliktu

Ministru prezidents Andris Kulbergs (AS) noraida pārmetumus par iespējamu interešu konfliktu viņa ārštata padomnieka Didža Dejus darbībās saistībā ar termiņuzturēšanās atļauju (TUA) regulējumu.

Premjers rakstiskā atbildē uz partijas "Progresīvie" deputātu pieprasījumu par iespējamu Dejus interešu konfliktu uzstāj, ka Dejus nav pieņēmis lēmumus, kas varētu ietekmēt viņa personiskās vai mantiskās intereses.

Kulbergs skaidro, ka Dejus 2026. gada 10. jūlijā iecelts par Ministru prezidenta ārštata konsultatīvo darbinieku stratēģiskās plānošanas un jaunās ekonomikas jautājumos. Premjers norāda, ka Dejus nav iesniedzis rakstveida paziņojumu par iespējamu interešu konfliktu, jo neesot bijuši apstākļi, kas to prasītu.

Atbildē uz deputātu jautājumiem premjers uzsver, ka Dejus nav valsts amatpersona likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" izpratnē, jo kā ārštata konsultatīvais darbinieks nesaņem atalgojumu vai citu mantisku labumu. Tāpat viņš norāda, ka ārštata padomniekam ir "tikai konsultatīvas funkcijas" un tam nav lēmumu pieņemšanas tiesību.

Kulbergs arī apgalvo, ka pieprasījumā nepamatoti sajaukti vairāki dažādi Imigrācijas likuma grozījumu projekti un dažādos statusos veiktas darbības. Viņš uzsver, ka Dejus konsultējis premjeru par priekšlikumiem, kas attiecās uz ieguldījumiem alternatīvajos ieguldījumu fondos, nevis ieguldījumiem kapitālsabiedrību pamatkapitālā.

Premjers norāda, ka viņa 28. jūlijā iesniegtie priekšlikumi Imigrācijas likuma otrreizējai caurlūkošanai paredzēja noteikt nosacījumus ieguldījumiem alternatīvajos ieguldījumu fondos, tomēr atbildīgā Saeimas komisija tos atzina par neizskatāmiem, jo tie neattiecās uz Valsts prezidenta izteiktajiem iebildumiem. Līdz ar to šiem priekšlikumiem neesot bijis tiesisku seku.

Vienlaikus Kulbergs atzīmē, ka viņa kā Saeimas deputāta šā gada februārī iesniegtie priekšlikumi Imigrācijas likumam tapuši laikā, kad viņš vēl nebija Ministru prezidents, bet Dejus nebija viņa ārštata padomnieks. Tādēļ jautājums par iespējamu Dejus iesaisti šajos priekšlikumos neesot vērtējams parlamentārā pieprasījuma kārtībā.

Deputāti no partijas "Progresīvie" pieprasījumā norāda uz publiski izskanējušo informāciju, ka Dejum piederošajā AS "Siaplg.eu" šogad reģistrēti vairāki ārvalstu akcionāri, kuru ieguldījumi atbilst minimālajai summai, kas ļauj trešo valstu pilsoņiem pretendēt uz termiņuzturēšanās atļauju. Frakcija paudusi aizdomas, ka Dejus, vienlaikus iesaistoties imigrācijas politikas jautājumos un piesaistot investorus savā uzņēmumā, varētu būt nonācis interešu konflikta situācijā.

Savukārt Kulbergs atbildē uzsver, ka viņa rīcībā nav informācijas, ka Dejus būtu nodarbojies ar "termiņuzturēšanās atļauju tirgošanu", un norāda, ka šāds apzīmējums neatbilst tiesiskajam regulējumam. Premjers uzskata, ka nav konstatējama ne interešu konflikta situācija, ne negodprātīga rīcība.

Parlaments ceturtdien Saeimas sēdē noraidīja "Progresīvo" pieprasījumu. Pieprasījumu atbalstīja "Progresīvo", kā arī vairāki "Jaunās vienotības" deputāti. Pret balsoja deputāti no "Apvienotā saraksta", kā arī trīs deputāti no Nacionālās apvienības (NA) — Jānis Eglīts, Jānis Grasbergs un Normunds Dzintars. Pārējie NA deputāti balsojumā atturējās.

Savukārt Zaļo un zemnieku savienības, "Latvija pirmajā vietā" un atsevišķi JV deputāti balsojumā nepiedalījās.

"Progresīvie" vērsušies arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā un Ģenerālprokuratūrā, aicinot izvērtēt Dejus rīcību saistībā ar iespējamu interešu konfliktu un amata stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu. Savukārt Dejus iepriekš publiski paudis, ka viņa darbībā nekas nelikumīgs neesot noticis un visi uzņēmuma ārvalstu investori pārbaudīti atbilstoši normatīvo aktu prasībām.