Pēc tam kad Saeima vispirms steidzamības kārtā piešķīra un pēc nedēļas jau atcēla Latvijas pilsonību Indijas pavalstniecei Divjai Kananai Višvanatai, publiskajā telpā parādās aizvien jauni fakti, kas sabiezina tumšo aizdomu ēnu pār Višvanatu ģimenes stāstu. Ir daudz mīklu un jautājumu, kas nav atbildami uzreiz vienā rakstā, piemēram, kas ir Divjas Višvanatas vīrs, kas arī ar Saeimas likumu pie Latvijas Republikas pilsonības tika jau 2023. gadā, un kādi ir viņa nopelni Latvijā; kas ir Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) Ekonomikas institūts un tā vadītāja Ņina Linde, kas startējusi politikā no Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) saraksta; vai LZA amatpersonas Ivars Kalviņš un Baiba Rivža ir tikai marionetes Lindes rokās; kas notiks ar LZA vadību; kāda šajā stāstā ir ZZS politiķu loma?

Daudz dažādu faktu šajās dienās tiek publicēts sociālajos tīklos – informāciju tur uzrāda un jautājumus uzdod gan anonīmi konti, gan zināmas personības. Tur šis skandāls jau nodēvēts par "Višvanatgeitu" (no līdzības ar Votergeitas skandāla apzīmējumu). Izskatās, ka "pilsonības iegūšana" ir tikai viena epizode, izskan aizdomas par simulatīviem darījumiem, valsts institūciju izmantošanu zelta vīzu biznesa piesegam un citām nebūšanām.

Šaubu mākoņi

Saeimas lēmums šā gada 15. oktobrī piešķirt Latvijas pilsonību Divjai Kananai Višvanatai par "īpašiem nopelniem Latvijas labā"