Prognozes: Netanjahu bloks izvirzījies vadībā, taču nav ieguvis vairākumu

Izraēlas premjerministra Benjamina Netanjahu bloks otrdien notikušajās parlamenta vēlēšanās ir palielinājis pārsvaru pār opozīciju, taču tam joprojām trūkst vairākuma, prognozē Izraēlas mediji.

Pēc aptuveni 37% balsu saskaitīšanas tika prognozēts, ka Netanjahu bloks iegūs 57 no 120 vietām Izraēlas parlamentā Knesetā, kas ir par desmit vietām vairāk nekā opozīcijas blokam, ko vada bijušais bruņoto spēku komandieris Gadi Eizenkots.

Netanjahu partija "Likud" ar 28 vietām būs lielākā atsevišķā partija parlamentā, savukārt otrajā vietā ierindosies Eizenkota partija "Yashar" ar 21 vietu, liecina sākotnējie rezultāti.

Tā kā nevienai pusei acīmredzot nav izdevies iegūt 61 vietu, kas nepieciešama vairākuma nodrošināšanai, joprojām nav skaidrs, kurš kļūs par Izraēlas nākamo premjerministru. Balsu skaitīšana turpinās, un valstij, iespējams, priekšā ir vairākas nedēļas ilgas sarežģītas koalīcijas sarunas.

Spriežot pēc sākotnējiem rezultātiem, arābu partijas kopumā iegūs 16 vietas parlamentā un varētu spēlēt izšķirošu lomu, nosakot, kurš kļūs par Izraēlas nākamo premjerministru. Iepriekšējās vēlēšanās 2022. gadā Izraēlas arābu partijas izcīnīja desmit mandātus parlamentā.

Eizenkotam būtu nepieciešams arābu partiju atbalsts, lai izveidotu valdību, taču vairākas opozīcijas partijas līdz šim ir noraidījušas šādu vienošanos.

Nobalsojušo vēlētāju aptaujas sākotnēji liecināja, ka opozīcija apsteigs Netanjahu bloku, taču naktī situācija mainījās, un premjerministra nometne izvirzījās vadībā.

Netanjahu koalīcija, kuras atbalsta bāze bija galēji labējās un ultraortodoksālās partijas, pēdējās vēlēšanās 2022. gada beigās ieguva 64 vietas parlamentā.

Gadi Eizenkots.

Foto: AFP/Scanpix

Netanjahu solījis veidot jaunu labējo valdību, sakot, ka nevienam līderim nevajadzētu valdīt ar Izraēlas arābu atbalstu. Netanjahu runa, kuru viņš teica pēc plkst. 3, bija viņam neraksturīgi īsa. Premjers arī tieši nepaziņoja par uzvaru vēlēšanās un atzīmēja tikai to, ka viņa partija "Likud", domājams, būs lielākā atsevišķā partija parlamentā.

"Ebreju un cionistu vairākumam vajag apvienoties," 

sacīja Netanjahu. "Nevar būt ne runas par valdību, kuru atbalsta arābu partijas."

Netanjahu apsūdzēja arābu partijas par to, ka tās iebilst pret Izraēlas pastāvēšanu, attēlojot teroristu grupējumu "Hamās" kā labdarības organizāciju un dēvējot Izraēlas karavīrus par kara noziedzniekiem.

Viņš arī brīdināja, ka draudi no Izraēlas galvenā ienaidnieka Irānas vēl nav pagājuši. "Kamēr pastāvēs šis fanātiskais režīms, viņi turpinās mēģināt mūs iznīcināt," viņš teica. Izraēlai un Savienotajām Valstīm ir jāsadarbojas, lai "reizi par visām reizēm novērstu šo draudu", viņš piebilda.

Eizenkots savukārt teica, ka Izraēlas iedzīvotāji ir "nobalsojuši par pārmaiņām", un pauda apņēmību ātri izveidot valdību. "Mēs esam spēruši vēsturisku soli! Sabiedrība ir nobalsojusi par pārmaiņām," Eizenkots sacīja saviem atbalstītājiem. "Izraēlas sabiedrība ir nobalsojusi pret to, lai Netanjahu turpinātu pildīt Izraēlas premjerministra amatu," viņš teica, piebilstot, ka darbosies, lai "ievērotu tautas gribu".

Šīs vēlēšanas bija pirmās kopš 2023. gada 7. oktobra teroristu grupējuma "Hamās" un citu bruņotu grupējumu uzbrukuma Izraēlas dienvidiem un tam sekojošā kara Gazas joslā. Uz spēles bija likts jautājums, vai Netanjahu paliks pie varas vai arī viņa politiskajiem pretiniekiem izdosies savākt pietiekamu atbalstu, lai panāktu valdības maiņu.

Par vēlēšanu nozīmīgumu liecināja arī augstā vēlētāju aktivitāte. Centrālā vēlēšanu komisija paziņoja, ka vēlēšanās piedalījās 77,7% no aptuveni 7,3 miljoniem balsstiesīgo vēlētāju, kas ir lielākā aktivitāte kopš 1999. gada.

Saskaņā ar mediju ziņoto vairāk nekā 70 000 izraēliešu atgriezās mājās no ārzemēm, lai balsotu, jo lielākajai daļai pilsoņu nav atļauts balsot ārzemēs.