Nesen amerikāņu domnīcas "The Kennan Institute" raidierakstā starptautiski pazīstamajam vēsturniekam Timotijam Snaideram jautāja, kādēļ eksperti Rietumos tik kļūdaini prognozējuši Krievijas attīstību pēdējās desmitgadēs. 

Snaiders, kura specialitāte ir Austrumeiropas reģions, atjokoja, ka kapitālismā uzaugušie un dzīvojošie savā domāšanā ir bijuši pārāk lieli marksisti. Proti, ja lietojam nedaudz vulgarizētu marksisma interpretāciju, eksperti pārāk lielu nozīmi piešķīruši ekonomisko faktoru ietekmei uz cilvēka uzvedību. Prognozes balstījušās pārliecībā, ka, uzlabojoties cilvēku labklājībai Krievijā, viņi arī vairāk cienīs demokrātiskās vērtības un nebūs tik impēriski noskaņoti. Patiesībā tieši tāpat varētu skaidrot arī, kādēļ Rietumi – politiskās un ekonomiskās elites, akadēmiskās aprindas – tik smagi ir kļūdījušies prognozēs par Ķīnas attīstību. Sabiedrība kļūst nepārprotami turīgāka, tomēr tas nemazina gatavību dzīvot kontrolētā, autoritārā vidē.

Ja turpinām zobgalību par pārliecīgu, neapzinātu "marksismu" pasaules uztverē, tad redzam arī piemērus pašu reģionā un mūsdienās. Pēdējo nedēļu laikā Latvijas informatīvajā vidē daudz ziņu par to, cik Krievijas reģionos pēc Ukrainas dronu triecieniem sākušās problēmas ar degvielu. "Tagad arī ierindas krievi sāks izjust uz savas ādas karu, un viņu attieksme pret Kremļa agresīvo ārpolitiku mainīsies." Triecieni ir vajadzīgi, jo tie samazina Krievijas budžeta ieņēmumus, tomēr ir naivi iedomāties, ka problēmas ar degvielu vai cenu kāpums mudinās Krievijas