Satversmes tiesa jau otro reizi par Satversmei neatbilstošām atzinušas Augstskolu likuma normas, kas liek Latvijas augstskolām studijas īstenot galvenokārt latviešu valodā. Vienlaikus tiesa ne tik daudz iebildusi pret studijām latviski, cik pret veidu, kādā Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) izstrādāja un Saeima apstiprināja attiecīgās likuma normas.

Šis ir jau trešais Satversmes tiesas spriedums par studiju valodu.

Sākums šai tiesvedībai bija 2018. gadā, kad Saeima galvenokārt tāpēc, lai liegtu privātām augstskolām mācīt krieviski, pieņēma diezgan striktus nosacījumus par studiju valodu. Kaut arī privātās augstskolas apgalvoja, ka ar studijām krieviski piesaista ārvalstu studentus, bieži vien krieviski tomēr studēja arī Latvijas iedzīvotāji. Līdz ar to tika veicināta krievu valodas pašpietiekamība un samazināta jauniešu motivācija augstā līmenī apgūt valsts valodu. Taču šis Saeimas lēmums nepatika gan daļai privāto augstskolu, gan arī tā laika parlamenta "Saskaņas" frakcijai, kas sūdzējās Satversmes tiesā.

2020. gada jūnijā Satversmes tiesa atzina, ka augstskolām, tostarp privātajām, ir pienākums attīstīt un izkopt valsts valodu, tomēr Saeima, būtiski ierobežojot to tiesības īstenot studiju programmas svešvalodās, rīkojusies nesamērīgi. Piemēram, ierobežojums izstrādāt un docēt studiju kursus svešvalodās uzskatāms par mācībspēku akadēmiskās brīvības ierobežojumu. Tāpēc tiesa uzdeva parlamentam Augstskolu likuma normas par studiju valodu izlabot līdz 2021. gada maijam.