Brīžiem šķiet, ka Stambulas konvencijai tiek piedēvētas gluži vai pārdabiskas spējas, kas atrisinās visu un tūlīt.

Pēc traģiskā notikuma Jēkabpilī, kad sava bērna un mātes acu priekšā tika nogalināta 1983. gadā dzimusi sieviete, medijos un sociālajos tīklos aktivizējusies diskusija par Stambulas konvencijas ratifikāciju Saeimā. Tās pilnais oficiālais nosaukums – "Eiropas Padomes konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbību ģimenē novēršanu un apkarošanu". Pat bijusī prezidente Vaira Viķe-Freiberga savā tviterī raksta: "Latvijai steidzami ir jāpieņem Stambulas konvencija un visi nepieciešamie likumi. Konvencija ir solis uz priekšu, kas jāsper nekavējoties."

Šādas traģēdijas, kad bijušais pielūdzējs (vai pielūdzēja) nogalina agrāko partneri, notika pirms simts gadiem, notiek arī šodien un diemžēl notiks tik ilgi, kamēr vien pastāvēs cilvēce. Varbūtību teorija māca par Gausa sadalījumu, zvanveida līkni, kas apraksta dažādu īpašību iespējamību cilvēku populācijā. Piemēram, starp miljons cilvēkiem vienmēr atradīsies kāds, kurš ir pārliecināts, ka mūs vada citplanētieši. Jau vairāk būs tādu, kuri uzskata – rums un karsta tēja der pilnīgi pret visām kaitēm. Ar piebildi – jo vairāk ruma, jo labāk. Tāpat atradīsies kāds, kurš ir gatavs nogalināt, greizsirdības vai atriebības motīvu vadīts. Lai tiktu galā ar šādiem cilvēkiem, nav jāizgudro īpašas konvencijas. Jēkabpilī notikušo slepkavību varēja novērst savlaicīga varmākas izolācija, ievietošana cietumā vai slēgta tipa psihiatriskajā slimnīcā.