Krievijas brutālais karš Ukrainā ir izraisījis plašu militarizāciju. Pamatotas ir Eiropas bažas par autoritārā kaimiņa nākamajiem mērķiem. Taču cita fronte, kurai ikkatrs no mums atrodas pirmajās līnijās, ir cīņa par demokrātiju un eiropeiskajām vērtībām, kas ir Eiropas idejas pamatā. Diemžēl tam kara apstākļos pievēršam mazāk uzmanības. Tikmēr autoritārie režīmi, kuros sāk dzīvot arvien lielāka daļa pasaules, uzsākuši savu uzvaras gājienu, bet augstas kvalitātes demokrātiju skaits rūk. 

Eiropas sabiedrības dzīvo jaunā ģeopolitiskā realitātē, kur ir nepieciešams reaģēt ātri, izlēmīgi, brīžiem unilaterāli. Krievijas iebrukums licis Eiropai pārskatīt tās militārās spējas, institūciju darbības principus, ekonomiskās sadarbības loģiku un sociālo garantiju sistēmas. Esam bijuši vienoti, asi reaģējot uz Krievijas agresiju. 

Gatavība ciest no ekonomiskajiem spiedieniem, īpaši ziemā, ir bijusi negaidīta pat pašiem skeptiski noskaņotākajiem. 

Tomēr paliek jautājums, cik noturīga ir šāda gatavība uz ekonomiskajiem upuriem, dažādiem sociālajiem un politiskajiem izaicinājumiem. Kādi ir lielākie izaicinājumi, ar ko vēl būs jāsastopas?