Rakstu šīs rindas, kad jau vairākas nedēļas Tbilisi notiek demonstrācijas pret jaunievēlēto prokrievisko parlamentu un valdību, aiz kuras stāv oligarhs Bidzina Ivanišvili. 

Protestētāji uzskata, ka vēlēšanu rezultāti ir viltoti, lai apturētu Gruzijas virzību uz pievienošanos Eiropas Savienībai un nodotu valsti Krievijas ietekmes sfērā. Kaut ko līdzīgu mēs jau redzējām Baltkrievijā 2020. gada vasarā un rudenī, kad notika daudzu tūkstošu cilvēku lielas baltkrievu demonstrācijas pret diktatora Lukašenko falsificētajiem prezidenta vēlēšanu rezultātiem. Uz masīvo protestu fona šķita, ka Lukašenko režīma dienas ir skaitītas. Vēl jo vairāk tādēļ, ka baltkrievu opozīcija bija samērā organizēta un tai bija spilgts līderis – Svjatlana Cihanouska, kas bija īstā vēlēšanu uzvarētāja un kļuva par starptautiski atzītu brīvās Baltkrievijas pārstāvi. 

Tomēr kritiskākajā brīdī demonstrāciju apspiešanai Lukašenko saņēma palīdzību no Putina, kas atsūtīja savus labi trenētos spēka struktūru pārstāvjus. 

Pret protestētājiem vērsās ar īpašu nežēlību, sitot demonstrantus, tūkstoši tika arestēti, bija arī vairāki bojāgājušie. Baltkrievu protesti tika pamazām apspiesti, līdz norima pavisam. Diktators Lukašenko bija uzvarējis. Kur slēpās baltkrievu opozīcijas kļūda, ko tagad, kā izskatās, atkārto gruzīnu protestētāji?