Valsts aizsardzības dienestā brīvprātīgi iestājušos jauniešu drosme un patriotisms šobrīd, kad karš norisinās tik tuvu Latvijas robežām, patiesi ir augsti vērtējama. Valstij, ko jaunie cilvēki ir gatavi aizstāvēt, ir jāmāk to novērtēt. 

Tāpēc ir tikai pareizi un normāli tas, ka brīvprātīgo dienestu beigušajiem ir tiesības iestāties augstskolās un studēt bez maksas, ko paredz Valsts aizsardzības likums, kā arī attiecīgi Ministru kabineta noteikumi.

Taču pagājušajā nedēļā sabiedrības uzmanības lokā nonāca situācija, kas kārtējo reizi pierādīja, ka Latvijā nozīmīgi lēmumi tiek pieņemti steigā, neizvērtējot sekas un visas situācijas, ko šis lēmums var radīt. Runa ir par gadījumu, kad Valsts aizsardzības dienestu beidzis jauneklis vēlējās iestāties Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) tiesību zinātņu studiju programmā, bet vismaz sākotnēji netika uzņemts. RSU situāciju komentējusi diezgan miglaini un vispārīgi, cita starpā atsaucoties arī uz akadēmiskā taisnīguma principu.

Notikušais patiesi liek uzdot jautājumu, vai brīvprātīgajiem valsts aizstāvjiem ir tiesības mācīties bez maksas, vai arī viņiem ir tiesības iestāties augstskolā ārpus konkursa. 

Ja jaunietis vēlas studēt programmā, kur ir daudz studētgribētāju un salīdzinoši maz studiju vietu, no vienas puses, ir godīgi, ka dienestu izgājušajam ir tiesības apiet citus.