"Mērniekam varētu dāvināt labu krietnu naudas skapi un lielam kungam nopirkt elefantu, ko laist gaisā," sacīja Bisars. "Luftbalonu, mīļais draugs, luftbalonu," Pietuka Krustiņš pārlaboja. "Cits sauc par elefantu, cits par luftbalonu, un ne velns nezin, kam vēl īsti taisnība," Bisars ar nepatikšanu atteica.

Šo guniverzuma prakvasora dialogu ar kuratorijas prezidentu un komitejas aktuariusu var likt par moto tai jaukai vēstij, ko mums atnesusi labo jaunumu feja. Kā sacīt jāsaka, zem latvisko vērtību glabātāja, Rakstniecības un mūzikas muzeja jumta dzimusi gaiša doma pārtulkot Reiņa un Matīsa Kaudzīšu "Mērnieku laikus" vieglajā valodā. Konspektīvā versija nosaukta par "Mērnieklaiku" "restaurāciju" – attīrot romānu no liekā, asenizējot nevajadzīgo, pa kanalizāciju izvadot laukā mūsdienu tīnīšiem nesaprotamo, kurā mudžēt mudž no barbarismiem, apvidvārdiem un vecvārdiem, saīsināt biezo tūkstošlapu bībeli līdz pieklājīga izmēra 120 lappušu lasāmvielai. Tas palīdzētu iepazīt latviešu kultūrvēstures pērli mūsdienu cilvēkiem ar uztveres grūtībām, kam nav viss kārtībā bēniņos, analfabētiem ar trūcīgu vārdu krājumu, sliktām valodas zināšanām un tiem, kas mācīšanos uztver kā apgrūtinājumu. Var teikt, ka eposa pārpakošana uz simt lapām dara to pieejamāku interneta laikmeta virsrakstu klikšķinātājiem, un