Nauda būs jāatrod, vai nu apkarojot "ēnas", vai arī ceļot nodokļus.

Viens no jautājumiem, kas nepārstās uztraukt Latvijas sabiedrību un uzņēmējus līdz pat šī gada beigām, ir jautājums par iecerētajām nodokļu izmaiņām. Tā ēnā, kā jau tas pienākas pēc nosaukuma, ir arī otrs jautājums – par ēnu ekonomiku un tās ­apkarošanu.  

Pirms divām nedēļām Rīgā notika kāda visai apgaismojoša konference par ēnu ekonomikas apkarošanas jautājumiem. To bija sarīkojusi Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, pieaicinot Latvijas vadošo ēnu ekonomikas pētnieku, Rīgas Ekonomikas augstskolas profesoru Arni Sauku, finanšu ministru Arvilu Ašeradenu, Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektori Ievu Jaunzemi, vēl vairākus Saeimas deputātus un citas amatpersonas. Un tā nu visi kopā viņi klausījās prof. A. Saukas prezentāciju, kuras būtība izsakāma dažos vārdos – neskatoties uz visiem valsts centieniem apkarot ēnu ekonomiku, tā nevis samazinās, bet aug augumā. Valsts un sabiedrības bezspēcība šajā jomā ir pat pazemojoša – 2016. gadā ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā tika vērtēts 20,7% apjomā no iekšzemes kopprodukta (IKP), bet 2022. gadā – jau 26,5%. Cīņā par apšaubāmo Baltijas ēnu ekonomikas čempiones godu Latvija nedaudz apsteigusi Lietuvu (tur 25,8% no IKP pērn), bet abas divas ir krietni priekšā Igaunijai (18% no IKP pērn).