Kad svētdien, pārdesmit minūtes pēc vēsturiskās Latvijas uzvaras hokejā pār ASV un bronzas medaļas iegūšanas pasaules čempionātā, Latvijas Republikas Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns tviterī pavēstīja, ka Saeima apsver pirmdienas, 29. maija, noteikšanu par brīvdienu, lai "visi godinātu mūsu Lāčplēšus pie Brīvības pieminekļa!", daudzi to uztvēra tikai kā neveiksmīgu, acīmredzot uzvaras eiforijā un aizrautībā izteiktu frāzi.

Taču, izsakot šo ideju publiski, valsts likumdošanas vara nokļuva Smiltēna izliktajās lamatās. Izveidojās situācija, kas līdzīga nepieciešamībai atbildēt uz jautājumu "Vai tu jau esi pārstājis sist savu sievu?", kur nav iespējams atbildēt ne ar "jā", ne arī "nē". Ja teiksi "jā" brīvdienai – uzņēmēji gānīs tevi no panckām ārā par izbojāto darba dienu un nepieciešamību maksāt dubulti tiem, kas tomēr ieradīsies darbā, bet, ja teiksi "nē", tevi lamās hokeja līdzjutēji, kas jau sapriecājušies par neplānoto un necerēto brīvdienu. Iespējams, deputāti apjēdza šīs lamatas un četras ar pusi stundas meklēja kādu saprātīgu izeju no tām, taču tāda netika atrasta. Svētdienā ceturksni pirms pusnakts tika sasaukta ārkārtas Saeimas sēde un tika pieņemts lēmums par brīvdienu pirmdienā. Par diskusijas dziļumu sēdē liecina fakts, ka LETA ziņa par tās rezultātu parādījās plkst. 23.55, desmit minūtes pēc sēdes sākuma.