Sabiedrisko mediju pienesums patiesā integrācijā bijis diezgan maznozīmīgs. Satversmes tiesa martā pasludināja vēsturisku spriedumu, ar kuru atzina, ka līdzšinējā sabiedrisko mediju satura veidošana mazākumtautībām neatbilst Satversmes regulējumam. 

Galvenā doma, ka mazākumtautību satura veidošana nedrīkst nonākt pretrunā latviešu valodas pamatinteresēm, kā arī valsts drošībai. Grūti tam nepiekrist. Sprieduma motivācijā tika minēts, ka atsevišķu minoritāšu valodām ir nepieciešams sabiedriskā medija atbalsts un ir valodas, kuras Latvijā mediju ziņā ir pašpietiekamas un bez atbalsta var iztikt, pirmkārt ar to domājot krievu valodu.

Komercmediju vēstījums

Kas attiecas uz sabiedriskajiem medijiem, tad kopumā līdz šim to pienesums patiesā integrācijā bijis diezgan maznozīmīgs. Nevar teikt, ka viss bija pa tukšo, bet tas noteikti nedeva tādu rezultātu, uz kādu tika cerēts.

Līdz šim viens no galvenajiem pamatojumiem, kāpēc būtu nepieciešams, lai sabiedriskais medijs darbotos arī krievu valodā, skanēja tas, ka citādi Latvijas krievi vienīgo informāciju saņems no Krievijas propagandas medijiem vai Latvijas komercmedijiem un šī informācija neesot objektīva. Tā sakot, mēs viņiem atvērsim acis. Jāatzīst, ka sava loģika tajā patiešām ir. Krievijas mediji strādā ļoti tendenciozi, neobjektīvi, ar lielu melu un puspatiesību piešprici. Turklāt reti kad pievienots klāt otras puses viedoklis. Latvijas komercmediji arī neko diži no tiem neatšķiras. Jā, krāsas nav tik sabiezinātas kā Krievijas medijos, mazāk melu, dažkārt tiek iekļauts oponentu uzskats, tomēr kopējais vēstījums ir līdzīgs.