Šlesera politiskā biogrāfija ir diezgan raiba, taču tieši orientācija uz Krieviju – gan politiska un ekonomiska – ir viens no spilgtākajiem tās raksturojumiem.

Ainārs Šlesers ("Latvija pirmajā vietā") un Aleksejs Rosļikovs ("Stabilitātei") ir neapmierināti, ka viņus pašus un viņu partijas dēvē par prokremliskām. Abi par to bija izvērsuši pamatīgu skaidrošanos Latvijas Televīzijas raidījumā "Kas notiek Latvijā?". Tomēr varēja just, ka Rosļikovam tas nav tik būtiski, viņš vienkārši izmanto iespēju kārtējo reizi uzspēlēt savu iecienīto atšķirīgo lomu spēli dažādām auditorijām, kamēr Šlesers tiešām cer aizrunāt klausītājus tā, lai tie notic viņa versijai.

Aizrunājas pat līdz "rasismam"

Šajā gadījumā abi pieķērās Valsts prezidenta Egila Levita agrākiem izteikumiem. Jāatgādina, ka 19. aprīlī, kad Levits vēl nebija atteicies no atkārtotas kandidēšanas uz prezidenta amatu, viņš izteicās: "Es uzskatu, ka Valsts prezidents ir jāievēl nevis ar aritmētisku vairākumu, bet gan ar politisku vairākumu, kurā neietilpst prokremliskās partijas. Tādēļ es aicinu koalīciju būt vienotai un atbildīgai šajā jautājumā." Jau pēc 14. Saeimas vēlēšanām Valsts prezidents bija iezīmējis robežšķirtni starp parlamentā ievēlētajiem politiskajiem spēkiem, toreiz gan lietojot apzīmējumu "demokrātiskā spektra partijas". Ne vienā, ne otrā reizē Levits gan nenosauca konkētas partijas, tomēr arī bez tā bija nepārprotami skaidrs, uz ko tas attiecas. Ārpus "demokrātiskā spektra" iepriekš tika atstāta "LPV", "Stabilitātei", kā arī Zaļo un zemnieku savienība, kamēr apzīmējums "prokremlisks" jau bija norāde tikai uz pirmajām divām.