Pēdējās dienās vairākkārt pieminētā "Vagner" kaujinieku tēma likusi atkal atgriezties pie šī nepatīkamā jautājuma, par kuru Latvijā noteikti labprāt aizmirstu vai arī gribētu iztēloties, ka tas mūs neskar. Bet nesanāks...

Jevgeņija Prigožina organizēto dumpi, Rostovas pie Donas sagrābšanu un atsevišķu "Vagner" daļu netraucēto maršu uz Maskavu 24. jūnijā daudzi vēroja ar piesardzīgu interesi – kā tas ietekmēs tālāko notikumu gaitu. Tobrīd ārējā ietekme šķita mazāk būtisks faktors, galvenais – kas notiks pašā Krievijā? Vai "vāgnerieši" tiks iznīcināti un to barveži sodīti pēc visas bardzības? Vai dumpis novedīs pie valsts apvērsuma? Vai sāksies kaut kas līdzīgs pilsoņu karam? Neviens no šiem variantiem nepiepildījās, bet (pagaidu) iznākums bija diezgan negaidīts – dumpis atcelts, pēc Aleksandra Lukašenko uzaicinājuma Prigožins un viņam uzticamākā (acīmredzot arī pieredzējušākā) "Vagner" daļa pārcelsies uz Baltkrieviju. Ko viņi tur darīs, kāpēc tas vajadzīgs Lukašenko un kāpēc to pieļauj Putins, kurš vēl tikko publiski bija runājis par "nodevējiem", – tie visi palika neatbildēti jautājumi, bet radās arī iespaids, ka nevienam īsti negribas izcelt šo tēmu. Pie mums publiskā līmenī visbiežāk skanēja mierinoši paziņojumi. Kā pasteidzās paziņot Valsts drošības dienests, tā "rīcībā esošā informācija neliecina, ka algotņu grupējums "Vagner" šobrīd radītu tiešu apdraudējumu Latvijas nacionālajai drošībai". Pievērsiet uzmanību formulējumam – "šobrīd", "tieši radītu", "rīcībā esošā informācija"... Pietiekami daudz atrunu, lai jau pēc brīža varētu arī teikt, ka situācija mainījusies.