Aizvadītajā nedēļā plašākas uzmanības lokā atkal atgriezās tā dēvētā kokrūpnieku lieta, šoreiz ar daudz izteiktāku pirmsvēlēšanu kampaņas piesātinātu politisko piesitienu nekā iepriekš. 

Tas saistīts ar ģenerālprokurora Armīna Meistera iesniegto protestu, prasot Ministru kabinetam atcelt iepriekšējās – Evikas Siliņas ("Jaunā Vienotība") – valdības lēmumus, kas 2023. un 2024. gadā ļāva "Latvijas valsts mežiem" koriģēt zāģbaļķu cenas un pārdot tos kokrūpniekiem, ar kuriem jau iepriekš bija noslēgti ilgtermiņa līgumi, faktiski par zemāku cenu. Andra Kulberga ("Apvienotais saraksts") valdība šo ģenerālprokurora protestu noraidīja ar argumentu, ka vilciens jau aizgājis – lēmums ne tikai pieņemts, bet sen izpildīts, un tagad var cīnīties tikai ar sekām, meklējot un sodot atbildīgos, ja viņu vainu izdosies pierādīt. Tomēr vienlaikus premjers savā ziņā atstāja durvis pavērtas, norādot, ka šajā jautājumā – par lēmuma atcelšanu – galavārdu varētu teikt Satversmes tiesa.

Kā jau jebkurai sarežģītai lietai, arī šai ir dažādi aspekti –