Dzejniece, sabiedriskā darbiniece Liāna Langa (Bokša) kļuvusi īpaši pazīstama pēdējā gada laikā, kad uzsāka nesaudzīgu kampaņu rusifikācijas mazināšanā, skaužot krievu valodu, kur vien var, un aicinot sabiedrību latviskoties. Daudziem līdzcilvēkiem dzejnieces dedzīgā nostāja atvēra acis uz līdzšinējo krieviskās mēles dominanci visur – Rīgā, uzņēmumos, pakalpojumu sniegšanas vietās, citās "rašizētāju oāzēs". 

Langa asi pārmeta ierēdņiem, politiķiem – pazemīgiem latviešiem nerunāšanu valsts valodā publiskās saziņas līdzekļos. Par pilsonisko drosmi Liāna Langa izpelnījās daudzu cilvēku uzslavas un prezidenta Egila Levita plaketi – dārgmetālā iegravētu atzinību par nerimtīgu cīņu par latviešu valodu, pret padomju un cariskā koloniālisma izpausmēm Latvijā.

Taču citiem tas nepatika. Patriote pastāvīgi saņēma arī nosodījumu un zvaigas no tautiešu liberālajām aprindām un uzbrukumu no Aināra Šlesera, kurš partijas vārdā vērsās pie drošības iestādēm, pagarā iesniegumā nosūdzēdams un aicinādams pārbaudīt, vai Langa nekurinot nacionālo naidu un neveicinot etniskos konfliktus. Ko savā paskvilā raksta vecais paskvilants Buldozers? "Tam, kurš apzināti provocē linča tiesu, arī L. Bokšai, jāapzinās, ka valsts iestādes stingri iestājas par likuma varu valstī. Mūsuprāt, tas nav tikai tiesiskas valsts, bet arī nacionālās drošības jautājums, kura nodrošināšana ir tiesībsargājošo iestāžu un speciālo dienestu pienākums." Šlesers paskaidro, ka Bokša retorikā izmantojot populāro noliegšanas kultūru, vēršot to pret krievu mazākumtautību.