Portāls "liepajniekiem.lv" ziņo: "Jaunās tūrisma sezonas sākumu Liepājā spilgti iezīmēja otrdien (9. maijā. – J. L.) ostā pienākušais kruīza kuģis "Bolette", kas atveda 995 pasažierus." Saprotams, viesi devušies esksursijā uz pilsētu. Kā raksta "liepajniekiem.lv", tad "kruīzu organizatori pauž viedokli, ka Liepāja tūristiem ir pievilcīgs galamērķis, tomēr esot lietas, ko varētu uzlabot, piemēram, pilsētas viesiem pietrūkstot mijiedarbības ar vietējiem iedzīvotājiem". 

Tagad varam mēģināt iztēloties, ko īsti nozīmē "mijiedarbība ar vietējiem iedzīvotājiem". Vai liepājniekiem vajadzētu kuģu pasažierus aicināt pie sevis uz mājām? Iesaistīt dārza darbos? Mācīt cept sklandraušus? Kas, starp citu, ne jau visiem garšo. Un tagad iedomāsimies, kā uz kruīza kuģi raugās vietējie iedzīvotāji. Ostā ienāk sniegbalts milzis, pilns ar cilvēkiem, kuri grib kaut ko uzzināt par mums un pie reizes izdot naudu. Tā ir viena perspektīva. Taču pastāv arī otra, ko caur iluminatora logu redz kruīza kuģa pasažieris. Un tā diemžēl ir diametrāli pretēja. Kārtējā piestātne ir tikai dekorācija, kas periodiski mainās. "Īstā dzīve", par kuru jau ir samaksāts, norisinās uz kuģa. Ja ieskatāmies Latvijas tūrisma aģentūru piedāvāto kruīza kuģu ceļojumu piedāvājumos, tad redzam, ka to cenā, kā likums, iekļauta "ēdināšana visas dienas garumā bufetēs un restorānos, tostarp īpašās ēdienkartes un svētku vakariņas", "ūdens, tēja, kafija zviedru galdā", kā arī "neierobežots sporta un atpūtas zonas apmeklējums". Vēl viens bonuss – beznodokļu veikali. Pasaulē, kur lielveikali kļuvuši par katedrālēm un "šopings" par izklaidi, šāda peldoša "tax free" zona dažam labam ir īsta paradīze.