Ar laiku visa sabiedrība jutīs, vai reforma bijusi patiesa vai tikai uz papīra, to sapratīsim, kaut vai ikdienā runājot latviski ar jauno paaudzi.

Kamēr joprojām augstu vilni sit kaislības par, pret un ap Latvijā dzīvojošo Krievijas pilsoņu valsts valodas prasmju pārbaudi un sekām, kādas būs nesekmīgajiem, mācību valodas reforma mazākumtautību skolās notiek gana klusi. 

Iespējams, ir kāda burkšķēšana pašu cittautiešu vidū, bet Latvijas "progresīvā" sabiedrības daļa uz ambrazūras "bērnu aizstāvībai" nemetas, kaut septītklasniekiem, kuri līdz šim mācījušies tikai pusi mācību satura latviski, pēkšņi mācīties tikai valsts valodā, turklāt laikā, kad jāsāk apgūt gana sarežģīti eksaktie priekšmeti, varētu būt pat grūtāk nekā 70 gadus vecai tantei nokārtot A2 līmeni latviešu valodas prasmē.

Kāpēc tā? Visticamāk, tāpēc ka, lai arī buksējot un ar vairākiem atliktiem startiem, tomēr izglītības sistēma, tostarp mazākumtautību skolās, daudz straujāk gājusi līdzi valsts attīstībai nekā sabiedrība kopumā.