"Gaismas pils" cauri gadsimtiem ir katru Dziesmu un deju svētku viens no emocionālākajiem brīžiem. Šis simbols ir bijis gana spilgts, lai kļūtu arī par Latvijas Nacionālās bibliotēkas nosaukumu, jo gan Jāzepa Vītola dziesma ar Ausekļa vārdiem, gan bibliotēka simbolizē tiekšanos pēc gaismas, zināšanu un izzināšanas ceļu.

Aizsākums ir ģimenē un skolā, kur jaunajā cilvēkā tiek ielikta viena no galvenajām vērtībām mūsdienu pasaulē – vēlme uzzināt, izpētīt, saprast. Apvienojumā ar zināšanu bagāžu, ko skolēns saņem skolā, šī ieinteresētība vēlāk kļūst par izšķirošu cilvēka konkurētspējas faktoru. Tāpēc kvalitatīva izglītība ir Latvijas veiktspējas pamatnosacījums.

Runājot par valsts attīstību un konkurētspēju, par vienlīdz svarīgiem kļūst daudzi faktori. Ekonomikas politika, veselības aprūpe, tiesiskums, valsts drošība, kultūrpolitika ir tikpat nozīmīgas jomas kā izglītība un zinātne. Neticu, ka katrai no šīm jomām varam rast pāris vienkāršus un viegli piemērojamus risinājumus, lai īsā laikā viss nostātos savās vietās, – ceļš uz savām gaismas pilīm jebkurā nozarē vienmēr ir sarežģīts, pilns šķēršļu. Tāpēc pievērsīšu uzmanību vien dažiem būtiskiem aspektiem vienā no mūsu valsts nākotnei izšķiroši svarīgām jomām – izglītībā.

Skolu tīkla mērķis – labāk, nevis mazāk

Pilnīgi visu, kas Latvijā notiek, tā vai citādi ietekmē vājie demogrāfijas dati. Iedzīvotāju skaita ziņā pašlaik atrodamies pagājušā gadsimta 40. gados – Latvijā dzīvo nepilni 1,9 miljoni cilvēku (2,6 miljoni 90. gadu sākumā), un kopš neatkarības atgūšanas demogrāfijas līkne visu laiku ir bijusi lejupejoša. Iedzīvotāju, tostarp bērnu un jauniešu, skaita samazinājums ir novedis pie pamatotas un loģiskas iniciatīvas – reformēt Latvijas skolu tīklu.