Vajadzētu vilkt burtus par septembra rītausmām vai globālo postu, vulkānu verdu un cilvēku kā radības kroni, tomēr es saņēmos un izlasīju 15. Saeimas priekšvēlēšanu programmas, īpaši pacietīgi tulkojot kultūras perspektīvām veltītos vārdiņus. Plats bija smīns, kad jēdzienu "literatūra" tekstu blāķī neatradu. Bim-bammm! Kas tur sauca, kas tur blēja, ka nacionālā literatūra ir nācijas pamats, ap ko pulcējas, identificējas un visādi kuplojas tauta? Kā tad, mums tagad ir tikai un vienīgi rūpes par valodu. Tik lielas rūpes, bet tik švaka lasītprasme. Izklaidējošai latvju mūzikai, kino ("Oskars" taču, "Oskars" taču!) un Dziesmu svētkiem, protams, vārdi nolaidās izpaužami, literatūrai – nekā. Kur un kā jūs tur grasāties to valodu rast, ja nebūs latviešu literatūras? Pietiks, ja attīstīsim valodu?! Attīstiet veseli, varēsiet mēles tricināt ap trīspakāpju salikteņiem un jaunvārdu mežģiem.