Jubilejas svin ne tikai slaveni cilvēki un vēsturiski notikumi. Tādas pienāk arī grāmatām, kas mainījušas mūsu uzskatus par pasauli. Šovasar aprit 30 gadi, kopš grāmatnīcās parādījās amerikāņu ekonomista Džeremija Rifkina provokatīvais sacerējums "Darba beigas". Grāmatas pilnais nosaukums – "Darba beigas. Globālā darbaspēka noriets un pēctirgus laikmeta rītausma". 

Deviņdesmito gadu vidus bija laiks, kad birojos masveidā sāka parādīties datori. Lai gan jau pastāvēja elektroniskā sarakste, e-pasti, joprojām plaši tika izmantoti faksa aparāti. Priekšā bija peidžeru ēra, kas Latvijā ilga vien dažus gadus. Parādījās pirmie mobilie telefoni. Tomēr viedtālrunis, mobilais internets un sociālie tīkli vēl pastāvēja vien zinātniskās fantastikas cienītāju prātos. Patiesībā arī Dž. Rifkins nespēja prognozēt tehnoloģiju attīstību. Tomēr vienu lietu viņš paredzēja – darba vietu izzušanu rūpniecībā, nodarbinātības struktūras maiņu un "trešā sektora" jeb nevalstisko organizāciju izaugsmi. Dž. Rifkins uzskatīja, ka tajās atradīšot darbu tie, kuri izglītības un talanta trūkuma dēļ nespēšot konkurēt brīvajā tirgū. Vēl vairāk – Dž. Rifkins rosināja finansiāli atbalstīt nevalstiskās organizācijas no valsts un pašvaldību budžetiem, šim mērķim upurējot pat aizsardzības izdevumus un ceļot pievienotās vērtības nodokli "nesvarīgām precēm un pakalpojumiem". Viņaprāt, šādi maksājumi nevalstisko organizāciju darbiniekiem būtu taisnīgas "sociālās algas", kas vismaz daļai cilvēku ļautu izvairīties no nevienlīdzības un atstumtības.