Overcast 9.7 °C
S. 24.10
Modrīte, Mudrīte, Renāte
SEKO MUMS
Reklāma
Reklāma
Piektdien, 1. augustā, Rīgā notika gājiens no Dailes teātra līdz laukumam pie Rīgas Kongresu nama. Gājienu organizēja kustība "Par brīvu Palestīnu". Kā iepriekš postulēja organizatori, "protesta mērķis ir pieprasīt Latvijas valdībai pārtraukt līdzdalību Izraēlas noziegumos". Tāpat gājiena dalībnieki iestājās "par taisnīgumu, atbildību un pilnīgu palestīniešu tiesību atzīšanu". Organizatori aicināja protesta apmeklētājus "radīt troksni par Gazu, ņemot līdzi un dauzot katlus un pannas – protesta simbolu, ko visā pasaulē izmanto, lai pievērstu uzmanību Izraēlas blokādes radītajam badam Palestīnā".
Piektdien, 1. augustā, Rīgā notika gājiens no Dailes teātra līdz laukumam pie Rīgas Kongresu nama. Gājienu organizēja kustība "Par brīvu Palestīnu". Kā iepriekš postulēja organizatori, "protesta mērķis ir pieprasīt Latvijas valdībai pārtraukt līdzdalību Izraēlas noziegumos". Tāpat gājiena dalībnieki iestājās "par taisnīgumu, atbildību un pilnīgu palestīniešu tiesību atzīšanu". Organizatori aicināja protesta apmeklētājus "radīt troksni par Gazu, ņemot līdzi un dauzot katlus un pannas – protesta simbolu, ko visā pasaulē izmanto, lai pievērstu uzmanību Izraēlas blokādes radītajam badam Palestīnā".
Foto: Ieva Leiniša/LETA

Latvijas Televīzijā 1. augusta vakarā bija sižets, kurā sadūrās divas realitātes – samērā daudzskaitlīgais "Protests Palestīnas atbalstam" vienā pusē un reti apmeklēts mītiņš pie Ārlietu ministrijas Izraēlas atbalstam.

Reklāma
Frederiks Ozols.

Izraēlas vēstniecības kontā sociālajā platformā "X" (iepriekš – "Twitter") 2. augusta pēcpusdienā tika publicēts ieraksts ar ilustrāciju no partijas "Progresīvie" valdes locekles Martas Bogustovas pārpublicējuma citā soctīklā. Pārpublicētajā attēlā kādas "Instagram" lietotājas Sintijas ar profilvārdu "lovelaughlove1111111" ieraksts. Tajā – Martas Bogustovas mīluļa mopša Lulū attēls ar uzrakstu: "Kožu cionistiem" un teksts angļu valodā, ko papildina arī saite ziedošanai labdarības fondam palestīniešu bērnu labā: "I wanna thank Lulū for contribution of biting zionists. She also encourages us to donate, if we can!" ("Vēlos pateikt paldies Lulū par ieguldījumu, kožot cionistiem. Viņa arī mudina mūs ziedot, ja vien varam".)

Izraēlas vēstniecība pievienojusi šim vēstījumam šādu tekstu: "1940. gados nacistiem bija izplatīta prakse uzbrukt ebrejiem ar suņiem. Mūsdienās šķiet, ka partijas "Progresīvie" pārstāve Marta Bogustova ir guvusi iedvesmu no šīs prakses. Bogustova ir viena no propalestīniešu kustības līderēm Latvijā. Viņas rīcība ir ne tikai antisemītiska, bet arī kurina uz vardarbību."

Izraēlas vēstniecība Lavijā vērsa uzmanību uz šo partijas "Progresīvie" valdes locekles Martas Bogustovas pārbublicējumu, kur attēlā mopsis ar uzrakstu angļu valodā: "Kožu cionistiem" un tekstu angļu valodā: "Vēlos pateikt paldies Lulū par ieguldījumu, kožot cionistiem. Viņa arī mudina mūs ziedot, ja vien varam."

Kas ir cionisms

Ja vien neesat kāds sazvērestības muļķību lasītājs, kādas modē savulaik bija grāmatu galdos visā bijušajā PSRS teritorijā, pārsvarā staciju vai satiksmes mezglu tuvumā, tad zināsit, ka cionisms, vienkārši sakot, ir ebreju nacionālisms. Pārsteidzošā kārtā pamatformula ebreju un latviešu nacionālajai kustībai ir viena – vēsturiskās zemes kā etniskā dzimtene, sargāt un attīstīt vēsturisko valodu un kultūru, nodrošināt valodas, kultūras (ebreju gadījumā arī reliģijas) saglabāšanos un dzīvošanu nākotnē konkurencē ar lielajām kultūrām.

Līdzīgi kā latvietis atrod mūsu tautai būtiskos simbolus mūsu himnā, Izraēlas himna "ha-Tikva" – "Cerība" – labi paskaidro, kādēļ ebrejam viņa zeme – Izraēla – vismaz tikpat svarīga kā latvietim Latvija. Vēl tikai jāpiebilst, ka Ciona ir kalns vai pakalns Izraēlā, konkrēti, Jeruzalemē. Bībelē var sastapt arī ebreju metaforisku apzīmējumu: Cionas dēli vai Cionas meitas:

Tik ilgi, kamēr mūsu sirdīs

Dziedās ebreju dvēsele,

Tik ilgi, kamēr tur – uz Austrumiem,

Uz Cionu lūkos mūsu acis,

Nav vēl zudusi mūsu cerība,

Kas divus tūkstošus gadus sena –

Būt brīviem ļaudīm mūsu zemē

Cionas un Jeruzalemes zemē.

Pretēji bieži izplatītam mītam, Izraēlu neapdzīvo "tikai" ebreji no rietumvalstīm, tostarp ebreji, kas, cariskajai Krievijai kļūstot par Padomju Savienību, no Krievijas Eiropas daļas, Baltkrievijas, Ukrainas un Polijas kļuva par padomju pilsoņiem. Lielākā daļa Rietumu un Austrumeiropas ebreju, kas bieži dēvēti par aškenaziem (tulkojumā no idiša – vācieši), gāja bojā holokaustā. Šobrīd lielākais aškenazu ebreju īpatsvars ir Amerikas Savienotajās Valstīs. Gan no pirmskara migrantu vidus, gan no tās diezgan nelielās daļas, kam izdevās iegūt ceļošanas dokumentus un izglābties no bojāejas.

Turpretim lielākā daļa mūsdienu Izraēlas ebreju tomēr ir sfaradi. Radniecīgs vārds sefardu jeb Spānijas ebreju apzīmējumam, ar ko mūsdienās apzīmē visus austrumu ebrejus no Turcijas, Irānas, Irākas, Sīrijas, Libānas, Jemenas un citām Tuvo Austrumu valstīm un Ziemeļāfrikas.

Tātad vēsturiski viņi ne mazāk saistīti ar šo reģionu kā palestīnieši, kas tāpat nav vietsēži. Starp citu, ziņās bieži piemin Hānjūnisu Gazā. Te ir gan bēgļu nometne, gan bieži uzbrukumi bandītiskajiem formējumiem. Viena no Hānjūnisas ietekmīgākajām ģimenēm jeb ciltīm ir kurdi. Migrācija pat vēl mūsdienās ir visai raksturīga Tuvo Austrumu kultūrai un sadzīvei.

Reklāma
Reklāma
Piektdien, 1. augustā, Rīgā notika gājiens no Dailes teātra līdz laukumam pie Rīgas Kongresu nama. Gājienu organizēja kustība "Par brīvu Palestīnu". Kā iepriekš postulēja organizatori, "protesta mērķis ir pieprasīt Latvijas valdībai pārtraukt līdzdalību Izraēlas noziegumos". Tāpat gājiena dalībnieki iestājās "par taisnīgumu, atbildību un pilnīgu palestīniešu tiesību atzīšanu". Organizatori aicināja protesta apmeklētājus "radīt troksni par Gazu, ņemot līdzi un dauzot katlus un pannas – protesta simbolu, ko visā pasaulē izmanto, lai pievērstu uzmanību Izraēlas blokādes radītajam badam Palestīnā".

Nepamatotās apsūdzības

ANO Cilvēktiesību padomes sēdē 2017. gada martā tika diskutēts par cilvēktiesībām "Palestīnā un citās okupētajās arābu teritorijās". Tas pārvērtās Izraēlas pelšanā. Pēlēju avangardā bija Krievija, Ķīna, Irāna, Pakistāna, kā arī daudzas citas valstis, jo sevišķi, bet ne tikai no musulmaņu valstu vidus. Lieki atgādināt, ka nevienu no šīm valstīm neraksturo augsti cilvēktiesību standarti, ko visai tieši aizrādīja nevalstiskās organizācijas "UN Watch" pārstāvis, ebreju izcelsmes kanādiešu jurists Hilels Noiers.

ANO Cilvēktiesību padomē savulaik ar Krievijas atbalstu bieži tika cilāts arī Latvijas vārds. Tagad jau aizmirsts, cik skaļi un bieži savulaik Latvijai un tās augstākajām amatpersonām, tostarp prezidentei Vairai Vīķei-Freibergai, ārvalstu vizītēs bija jāaizstāvas no apsūdzībām, ka Latvijā tiek apspiesta krievu minoritāte. Tāpat kā latvieši savu priekšstatu par Izraēlu un palestīniešu okupētajām teritorijām veido vien no dažiem skopiem faktiem un ziņām, arī Latvijas vēsture un specifiskie apstākļi nevienu neinteresēja. 

Tā vietā tika atkārtots, ka Latvijā vairāk nekā 30% sabiedrības ir krievvalodīgie un viņu tiesības nevar ignorēt. Bet mazākumtautību tiesības, protams, ir arī valoda, pat pašnoteikšanās. Vai saprotat, ko tas nozīmētu Latvijas situācijā? 

Vai tagad, kad vairāk nekā trīs gadus turpinās karš Ukrainā, saprotat, ko tas nozīmē Ukrainas situācijā?

Vai arī Kanādā protestēs paši pret sevi?

Palestīniešu atbalsta gājiens 1. augustā Rīgā sākās pie Dailes teātra un veda praktiski līdz Ārlietu ministrijai – Kongresu namam. To jau iepriekš izziņoja arī portāls "Satori", publicējot rīkotāju uzsaukumu ar vārdiem: "Gājienā iestāsimies par palestīniešu tautas brīvību, tiesībām uz dzīvību, neatkarību un pašnoteikšanos! Pieprasīsim Latvijas valdībai izbeigt līdzdalību Izraēlas noziegumos!" Jāpiebilst, ka "Satori" veido biedrība "Ascendum", kas saņem arī Kultūras ministrijas un Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu, Rīgas domes un Sabiedrības integrācijas fonda atbalstu.

Ir divas lietas, kuras dzīvē bieži grūti, pat neiespējams izšķirt, bet tās nav viens un tas pats – taisnīguma izjūta un taisnīgums. Taisnīguma izjūta iekļauj sevī mūsu apkārtējo vidi, kultūru, pat ģimenes un draugu attieksmes pret notikumiem, mūsu audzināšanu, emocionālo pasauli, jūtīguma līmeni, izglītību, dažkārt arī padziļinātas zināšanas morāles, ētikas, morālfilozofijas u.c. nozarēs.

Tajā pašā dienā, kad notika Palestīnas atbalstītāju gājiens, Rīgā pie Ārlietu ministrijas notika pretēja viedokļu pārstāvju pikets ar devīzi "Radikālo islāmistu genocīda un vardarbības, kas vērsta pret ebrejiem, drūziem un citām etniskajām un reliģiskajām minoritātēm Tuvajos Austrumos, nosodīšana". Pasākuma organizatori bija pieteikuši, ka nosoda terorismu un ekstrēmisma propagandu un atbalsta Izraēlas tiesības uz pastāvēšanu un tiesības aizsargāt savus iedzīvotājus.

Bet taisnīgums ir saistīts ar bezkaislīgu, lielā mērā abstraktu stāvokli, kas, lai ko mūsu sirds un jūtas teiktu, ir objektīvi taisnīgs un, cik vien cilvēka pasaulē iespējams, godīgs.

Kad baltie cilvēki ieradās Amerikas kontinentā un pakļāva to, izveidojot valstis – no Kanādas ziemeļos līdz Argentīnai un Čīlei dienvidos, viņi ieradās zemēs, kas nekad un nekādi nav bijušas viņu. No pašiem dienvidiem līdz ziemeļiem Ameriku apdzīvoja dažādas pamattautas. Daudzas no tām iznīcinātas bruņotās kampaņās, citas gāja bojā saskarē ar eiropiešu slimībām, kā arī zaudējot ierastos iztikas avotus. Ir tādas, kam draud iznīcība vēl arvien, par spīti it kā jūtīgiem un atbildīgiem cilvēkiem Eiropas un citu pasaules valstu metropolēs.

Pamattautām tika atņemtas zemes, un tās nonāca ļoti marginālā stāvoklī arī Kanādā, Austrālijā un Jaunzēlandē. 

Grūti iedomāties, ka privileģētā baltā publika šajās pārtikušajās zemēs sāktu protestēt pati pret sevi un pieprasītu atņemt sev zemi un iekrātās bagātības, lai atmaksātu vēsturisko netaisnīgumu, 

kādu viņu senči patiešām nodarījuši šo zemju pamattautām. Un nodarījumu nedara vieglāku tas, ka vieniem vajadzēja bēgt no vajāšanas reliģisku iemeslu dēļ savās zemēs, citus izraidīja kā soda izciešanas veidu, kāds gribēja riskēt un nopelnīt, kaut vai skalojot zeltu, bet vēl kāds nolēma, ka pamattautām ir īstais laiks iepazīt Jēzu un labāk ar zobenu nekā nemaz.

Reklāma

Ebreji nav svešzemnieki Izraēlā

Ebreji nav svešzemnieki Izraēlā, viņiem nav šim reģionam neraksturīgas kultūras, reliģijas, valodas. Viņi ir vienmēr bijuši Tuvo Austrumu kultūras daļa! Arī tad, kad lielākā un redzamākā ebreju kultūras telpa bija Eiropā. Arī tad mūsdienu Izraēlas, Jemenas, Libānas, Sīrijas, Turcijas, Ēģiptes, Tunisijas, Alžīrijas u.c. valstīs dzīvoja ebreju kopienas, kuru vēsture bija simtiem gadu ilga vai pat vairāk nekā tūkstoš gadu garumā.

Tas, ka romieši militāri pakļāva Jūdejas provinci mūsu ēras 63. gadā, bet 70. gadā arī sagrāva ebreju templi un aizveda gūstā vai arī patrieca no Jūdejas ebrejus, neatņem ebrejiem tiesības dzīvot savā tradicionālajā telpā. Tas, ka pasaulē ienāca kristietība, bet aptuveni sešus gadsimtus vēlāk sāka nostiprināties jauna monoteistiska reliģija – islāms, nepadara ebrejus par okupantiem, ja viņi vēlas dzīvot zemē, kas gan vēsturiski bijusi viņu, gan starptautiskā sabiedrība to galu galā viņiem atvēlējusi. Un pilnīgi noteikti tas nedod tiesības nedz nīst ebrejus, nedz vienkāršoti skaidrot Tuvo Austrumu konfliktu.

Piektdien, 1. augustā, Rīgā notika gājiens no Dailes teātra līdz laukumam pie Rīgas Kongresu nama. Gājienu organizēja kustība "Par brīvu Palestīnu". Kā iepriekš postulēja organizatori, "protesta mērķis ir pieprasīt Latvijas valdībai pārtraukt līdzdalību Izraēlas noziegumos". Tāpat gājiena dalībnieki iestājās "par taisnīgumu, atbildību un pilnīgu palestīniešu tiesību atzīšanu". Organizatori aicināja protesta apmeklētājus "radīt troksni par Gazu, ņemot līdzi un dauzot katlus un pannas – protesta simbolu, ko visā pasaulē izmanto, lai pievērstu uzmanību Izraēlas blokādes radītajam badam Palestīnā".

Taisnīgums ir racionāls

Protams, Tuvo Austrumu smiltīs un kalnos vēsturi raksta tūkstošu gadu garumā. Taču, ja ebrejus pasludina par okupantiem, tad galu galā arī latviešus par tādiem pasludinās. Tad uzvaru gūst Krievijas argumenti, kas par savu uzskata jebkuru vietu Kaukāzā, Ukrainā un, nedod dievs, Latvijā, ja vien sastopami krievu valodā runājoši cilvēki. Atklāti sakot, tā dēvētā krievu pasaules ideoloģija pat nepieprasa krievu valodas zināšanas, pietiek, ja kaut kādu iemeslu dēļ attiecīgie cilvēki paziņo, ka jūtas piederīgi krievu pasaulei. Cik tagad gan vairāk tai pieder ļaudis, kam Krievija izsniegusi pilsoņu pases (pasportizācija bija plaši izplatīta Piedņestrā, Abhāzijā, Dienvidosetijā, taču tā bija vērojama pat Latvijā) vai arī ir attiecīgās zemes nepilsoņi...

Taisnīguma izjūta katrā emocionāli un morāliski attīstītā cilvēkā brēc vienā balsī ar sirdsapziņu, kad ekrānā redzami bērni, kuru vecāki gājuši bojā, kam nodarītas smagas traumas, kuru vienīgais spēļu laukums ir smiltis sagrautu māju fonā.

Bet taisnīgums ir racionāls. Tik bezkaislīgs, ka tas daudziem riebjas. Toties tas saprāta balsī atgādina – 1948. gadā pēc desmitgades ilga procesa un lielā mērā pateicoties holokaustā izlietajām asinīm, tika pieņemts lēmums to Palestīnas daļu, kas atlika pēc Jordānijas karalistes izveidošanas, pārdalīt starp divām tautām – arābiem, kas drīz vien sāka sevi apzināties kā atsevišķas, palestīniešu arābu nācijas pārstāvjus, un ebrejiem. Starp citu, tobrīd pasaule vēl tikai sāka aptvert, kāda monstrozitāte holokausta laikā notikusi tās acu priekšā un bieži pat līdzcilvēku rokām. Taču tik daudz bija skaidrs jau uzreiz pēc kara, ka nekas tāds vairs nedrīkst atkārtoties. Bija arī zināms, ka palestīniešu musulmaņu līderis – Jeruzalemes muftijs Amīns Al-Huseins – daļu kara gadu bija pavadījis Vācijā, cerot ebrejus iznīdēt ar nacistu palīdzību. Tas, protams, neizdevās, bet viņa piemiņa palestīniešu arābu vidū vēl arvien tiek turēta augstā godā. Tikšanās video ar Hitleru var redzēt Holokausta enciklopēdijā šķirklī "Hajj Amin al-Husayni meets Hitler".

Taisnīgums nozīmē, ka gan ebrejiem, gan arābiem ir iespēja dzīvot savā valstī, veidot tālāk savu likteni pašiem. Taisnīgums nozīmē nonākt līdz tādai teoloģijai, kurā vairs neuztver burtiski Korānā atrodamos pamudinājumus nogalināt ebrejus, piemēram, "Ak, ticīgie! Neņem draugos nedz ebrejus, nedz kristiešus – tie ir draugos viens otram. Kas tā dara, tiks uzskatīts par vienu no viņiem. Patiesi – Allāhs nav ar netaisnajiem!" (Korāns 5:51). Vispār Korānā vairāk nekā 40 reizes minēti jūdi, bieži – ļoti negatīvā kontekstā. Tomēr arī bez Korāna ļoti svarīgs ticības doktrīnu un juridisko atziņu avots islāmā ir hadīsi un sunna – pravieša Muhameda vai viņa līdzgaitnieku dzīves gājuma un svarīgāko notikumu un spriedumu apraksti. Savā ziņā salīdzināmi ar Apustuļu darbiem kristiešu Jaunajā Derībā. Starp svarīgākajiem hadīsu krājumiem, ko par autentisku avotu uzskata praktiski visā musulmaņu pasaulē, ir "Sahīhs al-Buhārī" – 9. gs. musulmaņu teologa un jurista apkopotais hadīsu krājums, kurā par svēto cīņu Allāha labā jeb džihādu teikts: "Tā stunda nebūs situsi, iekams nekarosi ar ebrejiem, un akmens, aiz kura ebrejs slēpsies, teiks: "Ak, musulmani! Te ebrejs aiz manis slēpjas, tad nu nogalini viņu!"

Ja vien vēlas, ir iespējams vienoties

No kā vēlas atbrīvot palestīniešus progresīvās aprindas Rietumos, tostarp Latvijā? No palestīniešu arābu teju pusgadsimtu ilgas karošanas ar ebrejiem tā vietā, lai atvēlētajās starptautiskās sabiedrības apstiprinātajās robežās izveidotu savu valsti? Un sākotnēji ne Rietumkrasts, ne Gaza, pat ne Austrumjeruzaleme nebija ebreju rokās. Gaza bija Ēģiptes, bet Rietumkrasts – Jordānijas okupētas teritorijas.

Visticamāk, ieilgušais karš Gazas sektorā arī pierādīs, ka nav iespējams atbrīvot Gazas palestīniešus pat no "Hamās". 

Ja notiks liels brīnums, labākajā gadījumā izdosies atbrīvot dzīvos ķīlniekus, ja tādi vēl būs, kā arī atgūt nogalināto ķīlnieku mirstīgās atliekas.

Līdz šim pilnvērtīgi funkcionējošu demokrātiju Tuvajos Austrumos izdevies izveidot vienīgi Izraēlā. Tomēr tieši Izraēla saņem vissmagākos pārmetumus par cilvēktiesību pārkāpumiem. 2005. gadā, spītējot Izraēlas ebreju labējo un ortodoksālo politiķu asiem iebildumiem, Izraēla pilnībā pameta Gazas sektoru, tostarp izvācot no tā visas ebreju apmetnes. Citstarp Izraēla tādējādi atgādināja par "zeme pret mieru" piegājienu, kāds jau tika izmantots attiecībās ar Sīriju un Ēģipti. Jāatgādina, ka Izraēla, lai panāktu un nostiprinātu mieru, atdeva Ēģiptei visu Sīnaja pussalu, kas tika okupēta vienā laikā ar Gazu. Tāpat Golānas augstienes bija piedāvājumā attiecību normalizācijai ar Sīriju. Tātad atšķirībā no Rietumu progresīvajām aprindām arābu līderi Tuvajos Austrumos lieliski zināja, ka, ja vien vēlas, ir iespējams vienoties par cieņpilnu sadzīvošanu un ebreju apmetņu atvilkšanu.

Mērķis – likvidēt Izraēlu vispār

2023. gada 7. oktobrī palestīniešu kaujinieki no Gazas iebruka Izraēlā. Nekad kopš holokausta vienā dienā nebija noslaktēts tik daudz ebreju. Šoks, sēras, karš. Nevienam, kas godprātīgi iedziļinājies Tuvo Austrumu konfliktā un vienlaikus starptautisko attiecību teorijā, nevarēja būt ilūziju par kara gaitu Gazā. Ja viena puse – Izraēla – pat par spīti labējo radikāliem saukļiem, pat vēl tagad ar visām atrunām uzskatāma par racionālo pusi (racionāli ieguvumi, miers un labklājība – galvenais labums), tad otrajā pusē ir caur un cauri ideoloģiski argumenti (iracionāli un ideoloģiski mērķi pāri visam). Tādā gadījumā miers un cieņpilna līdzāspastāvēšana kļūst neiespējama. Spītējot jebkādiem upuriem, tiek izvirzīts mērķis likvidēt Izraēlu, bet katru protesta gājienu pret Izraēlu tulko kā soli tuvāk kaujinieku mērķim likvidēt Izraēlu vispār.

Gājiena laiks Rīgā no Dailes teātra līdz Ārlietu ministrijas ēkai ir pietiekams, lai uzdotu sev jautājumu – vai tiešām pasaule kļūs labāka, ja nebūs Izraēlas? Vai tiešām cilvēki, kas apelē pie progresīvām un sociālām vērtībām, vēlas iznīcināt ebreju valsti un cerēt, ka latviešu valsti tas neskars? Vai tiešām palestīniešus gaida laba nākotne "Hamās" vai līdzīgu radikālu spēku kontrolē? Vai Tuvajos Austrumos tad piepeši iestāsies miers vai arī sāksies jauni un vēl asiņaināki kari?

Galu galā – vai "Hamās" baudītu tādu attieksmi un spētu tik ilgi turēties, ja progresīvie protestētāji, domājoties vēlam labu, nepaustu atbalstu teroristiem, bet vienā balsī pieprasītu atbrīvot ķīlniekus? Šī ir tā reize, kad atbildes ir acīmredzamas, toties nonākt līdz pašiem jautājumiem – ārkārtīgi grūti.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem, Threads vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu. 

Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.

Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.

Ko tu saņemsi:

  • Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
  • Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
  • Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
  • Gata Šļūkas karikatūru
  • Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu

 

Reklāma
Reklāma
Reklāma
Reklāma
Reklāma
LATVIJĀ PASAULĒ
Reklāma