Kā ziņo Latvijas Radio, pieaugot sūdzību skaits par valsts valodas neprasmi pakalpojumu nozarē publiskajā un privātajā sektorā. Latvijas Valsts valodas centrs (VVC) gadā saņemot pāri par 400 iesniegumiem ar pretenzijām.

Latvieši allaž pret minoritātēm kopš valsts dibināšanas izturējušies ļoti iecietīgi un labvēlīgi. Atjaunotās valsts pastāvēšanas trīsdesmit gados nebijām uzmācīgi cittautiešiem – neaicinājām pieslieties tuvāk valstij, valodai, kultūrai, nepiedāvājām balsot par latviskas ievirzes partijām. Atstājām krievvalodīgo masas saskaņiešu un Ždanokkundzes audzināšanā un skološanā. Turklāt saskaņā ar VVC vadītāja Māra Baltiņa teikto Latvijas Radio "Krustpunktu" pārraidē, 90. gadu beigās topošais Valsts valodas likums pēc starptautisku organizāciju pārmetumiem un agresīvas kritikas tika būtiski vājināts un vājināts, līdz pieņemts tikpat kā stāvokli neietekmējošs un neuzlabojošs. Baltiņa secinājumā – vietējie politiķi bija par mīkstu, lai pretotos spiedienam, un jāatgādina, ka dažas ievērojamas tālaika amatpersonas piedalījās līdzi spiediena veidošanā, lasi, turēja ārzemnieku cilvēktiesību aizstāvju kanti.