Vispār man vairāk patīk rakstīt par mākslu. Bet, kad nu pašas personīgais vīrs no pirmā koru rīta mēģinājuma Mežaparka estrādē pārnāca salijis, nepaēdis un pat izslāpis… Bet pēc kārtas.

Koru karos universitātes Lielajā aulā man blakus nejauši trāpījās studente no Prāgas, kura sacīja, ka nokļūt Latvijā Dziesmu svētkos bijis viņas sapnis, kas nu īstenojies. Un patiesi – katru dienu var piedzīvot mākslinieciski izcilus notikumus. Kā Uģa Prauliņa "Šūpuļdziesmu" Aināra Rubiķa lieliskajā lasījumā vokālsimfoniskās mūzikas koncertā, kura izskaņā publika dziedāja līdzi Radio korim Latvijas himnu. Kā koru karos, kur, kā man sacīja jaukto koru žūrijas priekšsēdētājs Kaspars Putniņš, Lielo balvu tikpat labi varēja iegūt jebkurš no pirmā trijnieka. Tik lielisks bija sniegums un starpība punktos patiesi mikroskopiska. Un "Kamēr…" galu galā vinnējis ar to, ka izvēles darbam izraudzījās ārkārtīgi ambiciozo skaņdarbu, Ādolfa Skultes opusu "Jūra", pie kura pat profesionāļi neķeras pārāk bieži. Patiesību sakot, mūsu labākie amatieru kori un deju ansambļi ir profesionālā līmenī, tikai ar to atšķirību, ka par dziedāšanu un dejošanu viņiem neviens nemaksā.