Es negrasos apstrīdēt nevienu no "taisnībām". Man ir tikai daži jautājumi, kurus man kā cilvēkam, kam ļoti rūp viss, kas notiek manā valstī, gribētos saprast.

Tiesa pirmajā instancē pēc sešu gadu darba secinājusi: Latvijas Banku ilgus gadus vadījis kukuļņēmējs un naudas atmazgātājs. Skan drūmi, lai no kuras puses mēģinātu uz notikušo raudzīties mūsu pašu zemē vai starptautiskajā mērogā. 

Kas tā par valsti, kurā kaut kas tāds ir iespējams un kur bija tie, kam vajadzēja pamanīt kaut ko nelabu jau pirms Ilmāra Rimšēviča atkārtotas apstiprināšanas amatā? Šādi retoriski jautājumi noteikti rodas daudziem, kas izlasījuši plašsaziņas līdzekļos publicēto informāciju par tiesas lēmumu. Tiesa Latvijā taču ir neatkarīga un taisnīga!

Bet žurnālists Armands Puče ir uzrakstījis grāmatu. Nevis romānu, bet dokumentālu Ilmāra Rimšēviča apsūdzības, izmeklēšanas un tiesas gaitas atspoguļojumu. Ar dokumentu kopijām, ar konkrētiem datumiem, ar darbojošos personu īstajiem vārdiem un uzvārdiem. Tiesas lēmumam un Armanda Pučes skatījumam ir savstarpēja neatbilstība. Precīzāk – tie ir divi pilnīgi pretēji viedokļi.