Līdz 1915. gada martam puse Latvijas zemes bija atdota ienaidniekam. Latviešu tauta ar gara instinktu apjauta – cara valdība nespēj un lāgā nemaz negrib aizstāvēt Latviju. Kas viņiem tāda Latvija? Krievija ir liela. Tā varēja zaudēt vēl un vēl – gan teritorijas, gan cilvēkus. Nav žēl. Bet mums, latviešiem – ir, bija un būs – tikai viena Latvija. Vienīgā. Ja tā zūd, ja burtiski zaudējam savu zemi zem kājām, tad zaudējam arī sevi. Jo kas gan ir latvietis bez Latvijas? Bēglis, migrants, darbaspēks citai zemei un tautai. Latvji ar gara instinktu juta, ka šajā situācijā paļauties var tikai paši uz sevi. Pašu zeme, pašu atbildība, tātad arī pašu cīņa.