Nekur, kā redzams Ukrainas frontē, nav pazuduši ierakumi, blindāžas, dažādi nocietināti uguns punkti, prettanku grāvji, pūķa zobi un citi šķēršļi, apvidus mīnēšana. 

Ņemot vērā laiku, kas nepieciešams aizsardzības būvju izveidošanai, šādiem darbiem jāsagatavojas iepriekš. Cerēsim, ka Baltijas aizsardzības līnijas projektā tieši tam veltīts galvenais akcents. Tā ukraiņu spēku plānošanā bijusi viena no kļūdām – laikus netika pievērsta nepieciešamā uzmanība aizsardzības otrās un trešās līnijas izveidošanai. Ja tas nav iepriekš izdarīts, karavīri maksā ar savām rokām, visi grib dzīvot un nav mudināmi rakt vienkārši ar lāpstu. Un, protams, maksā arī ar dzīvību, jo labas pozīcijas pasargā vairāk.

Tomēr ne jau pilnīgi. Daudz nosaka ieroči, un, kā labi bijis redzams sīvu kauju vietās Ukrainā, piemēram, Avdijivkā, no smago ieroču lietošanas bieži ir atkarīgs pārsvars cīņās. Gandrīz neiespējami pavēlēt saviem karavīriem turēties, neatdot pozīcijas, ja viss aizsegs ir pretinieka artilērijas un aviācijas smago bumbu saplosīts un sagrauts. Šādās situācijās saprātīgam komandierim vienalga beigu beigās jādod pavēle par atkāpšanos, un labi, ja to iespējams pietiekami droši paveikt.