Nesen labs, pieredzējis ukraiņu karavīrs, kas jau pusotru gadu atvaira krievu okupantu uzbrukumus un piedzīvojis daudz smagu kauju, kuram nācies pavadīt pēdējā gaitā vairākus savus biedrus, man pajautāja, vai Latvija gatavojas karam ar Krieviju. Atzīsim, ļoti nopietns jautājums. Nesteidzos ar atbildi un izteicu šaubas, vai kaut kam tādam mūsu valsts gatavojas.

Visdrīzāk ar šādu domu dzīvo tūkstošiem armijā un Zemessardzē esošo, arī rezervistu tūkstoši, bet plašākā tvērienā diezin vai sabiedrības vairākums par to lauza savus prātus. Vai to dara valdība, arī jāšaubās, vai kā nākas analizējam Ukrainas kara sniegtās daudzās smagās atziņas. To patiešām ir ārkārtīgi daudz – sākot jau ar pašu karošanu, jaunajām vēsmām izlūkošanā un ieročos un, kas sevišķi būtiski, sabiedrības organizēšanā, noskaņošanā uz kopīgu pretošanos iebrucējiem, civiliedzīvotāju pasargāšanā.