Citēšu izglītotu ukrainieti, kura, veicot izlūka un militāri civilā analītiķa uzdevumus, dažādā intensitātē piedalās karā pret Krievijas agresoriem jau desmit gadu garumā. 

Viņa uz manu žurnālistisko rutīnas jautājumu par savām izjūtām, vadot veselu desmitgadi šādā situācijā, atbildēja, ka karš esot pilnīgi normāla parādība – ņemot vērā to, ar kādu kaimiņu līdzās jādzīvo ukraiņiem. Tā ir realitāte, par kādu iepriekš nedomājām – ne ukraiņi, ne mēs Latvijā. Tā jāpieņem, jāiemācās dzīvot šādos apstākļos.

Šķiet, pirmajam vispārīgi pieņemtajam vajadzētu būt atzinumam, ka karš skar visus un attiecas uz visiem. Neatkarīgi no tautības, vecuma un statusa nevienam tas nepaiet garām, no tā nevar izvairīties, pamūkot malā vai aizbraucot tālumā. Tā cilvēki paliek bez mājām un citām vērtīgām lietām. Protams, daudz ļaunāks ir tuvinieku zaudējums. Karš nav tikai bruņoto cilvēku jeb bruņotajos spēkos esošo personu darīšana.