1995. gada sākumā netālu no Groznijas, iebraucis Krievijas armijas postenī, redzēju guļam acīmredzami mirušus divus vietējos civiliedzīvotājus un par šo "parasto" kara ainu uzrakstīju reportāžā. 

Citreiz Samašku ciemā nelielā mošejā nofotografēju uz betona grīdas nomestus gados jaunus čečenu puišus ar izdurtām acīm. Arī tas bija "parastais" krievu militāristu noziegums. Maijā kopā ar diviem citiem žurnālistiem ātri izlēcām no automašīnas un metāmies aizsega virzienā, jo bijām pamanījuši draudus gaisā – krievu kara lidmašīnu. Par sagrautām mājām saprotami pat nebija ko piebilst, tas viss bija krievu militārisms. Toreiz nedomājām, ka tam būs turpinājumi vairāku gadu desmitu garumā.