Ja ir aizmirsies, iespējams atgādināt, ka ne vienam vien Latvijas iedzīvotājam pirms gadiem piecpadsmit, divdesmit šķita pareizi cildināt Baltkrievijas "sociāli" orientēto režīmu ar tā vadoni, bijušo padomju laika sovhoza vadītāju Aleksandru Lukašenko. Vīri virtuvē atzinīgi izteicās, ka pie "batjkas" dzelzs režīma neviens pat nedomājot viltot šņabi. Iebildumus, ka kārtība un visiem nodrošināts kaut kāds darbs, taču ar apcirptām pamatbrīvībām nemaz nav pozitīvi vērtējama, daļa latviešu nerespektēja. Vien teica – viņi dzīvo tā, uz mums tas neattiecas, tādēļ nenākas baltkrievus kritizēt. Kā redzams tagad, esam vairāk saistīti, nekā vēlētos – notikumi ar migrantu transportēšanu līdz Latvijas robežai parāda, cik nevēlama robežošanās ar nedemokrātisku valsti. Situācija ar migrantiem no eksotiskām valstīm var izrādīties par nieku vien, jo Baltkrievijas pakļaušanās Maskavai padara šo valsti par iespējamu placdarmu militārai agresijai. Krievijas pilna mēroga iebrukuma sākumā uz Kijivu krievu vienības aizgāja tieši no Baltkrievijas teritorijas un visu pirmo kara gadu no turienes ar raķetēm apšaudīja Ukrainu.