Nedaudz mazāk nekā viena piektdaļa jeb 17,1% – daļa, par kādu sieviešu algas Latvijā ir zemākas nekā vīriešu, atklāj jaunākais Centrālās statistikas pārvaldes provizoriskais datu aprēķins. Šī realitāte gadu no gada, lai arī nedaudz svārstīga, tomēr ierindo mūs starp nevienlīdzīgākajām valstīm Eiropas Savienībā (ES). Zemākas algas nozīmē arī zemākas pensijas un kopumā ietekmē sieviešu iespējas būt finansiāli neatkarīgām.

2021. gadā situācija nedaudz uzlabojās, bet pērn atkal esam atkrituši soli atpakaļ. Pagājušajā gadā stundas vidējā bruto darba samaksas atšķirība starp dzimumiem bija 17,1%, kas ir pieaugums par 2,5 procentpunktiem salīdzinājumā ar 2021. gadu, kad tā bija 14,6%. Jāņem vērā, ka 2021. gada uzlabojums iepretim iepriekšējiem gadiem lielā mērā bija saistīts ar ekonomikas stimulācijas pasākumiem Covid-19 pandēmijas laikā, tādēļ situācijas pasliktināšanās, kas atklājas 2022. gada datos, diemžēl nenāk kā pārsteigums.

Iemesli sieviešu un vīriešu vidējā stundas atalgojuma atšķirībām ir vairāki un visnotaļ dažādi, tādēļ šo atšķirību nav iespējams raksturot tikai kā "nevienlīdzīga samaksa par vienlīdzīgu darbu". Sievietes biežāk strādā nepilnu darba laiku, ietur pārtraukumus karjerā, lai uzņemtos rūpes par ģimenes locekļiem (bērnu kopšanas atvaļinājums, senioru aprūpe u. c.), nereti ir mazāk atalgotas vadītāju amatos, un kopumā sieviešu īpatsvars ir augsts zema atalgojuma nozarēs, liecina Eiropas Parlamenta apkopotā informācija.