No pēdējo gadu sarunām ar līdzpilsoņiem, rakstiem un pieredzētā visvairāk pārsteidz, ka agrāk nekad neesam par tik daudz ko brīnījušies. 

Par Krievijas nospļaušanos uz visiem starptautiskajiem līgumiem un kara sākšanu Eiropas centrā, par tās globāliem un vēsturiskiem meliem, Ukrainas tautas negaidītu pretestību, baiļu pamodinātās pārtikušās Rietumeiropas uzmošanos no letarģiskā miega. Visiem kariem ir vairākas stadijas, kurās cilvēki pielāgojas jaunai kārtībai, ārkārtas situācijām un izdzīvošanai grūtos apstākļos. Uzkrājas nogurums, atsvešināšanās un vilšanās vadībā, ko sākumā cenšas noklusēt, lai nezaudētu pasaules atbalstu. Tieši karš veicina cilvēciskās vājības – varas un naudas kāri, kļūst par biznesu abu karojošo pušu pie lielām materiālo resursu plūsmām tikušiem valdības cilvēkiem.