Jau vairākus gadus, bet īpaši kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā interneta laukā, kas tik pārpildīts ar visu ko, bieži ir vērojams tas pats, kas agros rītos un vakaros vai pēc lietus – ainava kļūst sirreāla, un bilde sāk peldēt. Tādi virsraksti kā, piemēram, "Putina režīms karājas mata galā", "Putina dienas ir skaitītas", "Putins sēž uz čemodāniem", vien ir ko vērti. Un tā mēnešiem ilgi. 

Tu pārskrien ar acīm un tālāk nelasi, jo ar informatīvo miglu nav tā kā ar parasto, tā saulē neizklīst, un nākas maldīties, līdz uztausti orientierus, starp kuriem ir arī tādi, kas maldināšanai tieši domāti. Ar politiskajām prognozēm ir tāpat kā ar laika ziņām, cik bieži mēs, politikas zinībās neiesvētītie, neesam tām noticējuši! Lai informatīvajā miglā kaut cik orientētos, ir jābrien notikumos iekšā ļoti dziļi, bet, tā kā sabiedrības vairākumam politika nav pamata nodarbošanās, mēs esam informācijas, sauktas par produktu, patērētāji. No tā nav jākaunas, vienīgi analīzē jāiesaista tie smadzeņu apgabali, kas atbild par domāšanu. Diemžēl patērētāju sabiedrībā kritiskajai domāšanai nav atvēlēta pienācīga vieta.