Krievu valodā ir ļoti ietilpīgs vārds "rasčelovečivaņije", tas nozīmē cilvēka pakāpenisku pārvēršanu necilvēkā.

Tāds dīvains pavasaris mums šogad ir sanācis – Vidzemē zem stiprām salnām saļima agrās tulpes, ievas sāka ziedēt bez lakstīgalām un mākoņi nepildījās ar lietu. Cilvēku prātos bažas joprojām jaucas ar cerībām. Es 9. maija rītā labu brīdi nespēju saņemties drosmi, lai ielūkotos internetā, jo pēdējā gada laikā ir kļuvis skaidrs – nav tādu nelietību, uz kurām nebūtu spējīgs Krievijas izauklētais rašisms. 

Žurnālista Igora Jakovenko vārdiem runājot, Krievijā varu ir sagrābuši "gopņiki" (laupītāji). Krieviem ir kāds sens teiciens "Kresta na tjebe ņet" (tev nav ne kauna, ne goda). Zīmīgi, ka ukraiņu genocīdu, svētīdama ar krusta zīmi, par Dieva zaimotāju ir kļuvusi pati Krievijas pareizticīgā baznīca.

Tiem, kas par visu ko sūdzas, ieskaitot auksto pavasari, vajadzētu nokaunēties, zinot, kā pagājušo ziemu daudzi ir pārlaiduši izpostītajā Ukrainā. Kamēr mēs te gaidām siltāku laiku, Kijivā, kuru regulāri apšauda krievu armija, zied kastaņi. Pilsētas centrā ir izstādīta sašautā krievu armijas kara tehnika. It kā karš jau būtu beidzies, pie tās fotografējas pavasarīgi smaidoši ļaudis, pa lūžņos pārvērsto Krievijas varenību kāpelē bērni.