Viens vienīgs Vīnes Civillietu apgabaltiesas lēmums, kas tika balstīts uz šariata – islāma tiesību – bāzes, lika Austrijā uzbrāzmot sašutuma vētrai. 

Daudzi uzskata, ka pārieta sarkanā līnija, un akcentē, ka, šariatam ienākot laicīgajā arbitrāžas procesā, tikusi sankcionēta reliģiskas tiesas forma.

Austrijas Tautas partija Vīnes tiesas lēmumu klasificēja kā dziļi satraucošu, norādot, ka šariata likumi satur normas, kas ir pilnīgā pretrunā ar Eiropas vērtībām un tiesisko vienlīdzību – piemēram, attiecībā uz sievietēm, mantošanu un ģimenes tiesībām. Savukārt Brīvības partija paziņoja par nodomu iesniegt parlamentā likumprojektu, kas pilnībā izslēgtu šariata likumu atzīšanu Austrijas tiesās un varas institūcijās.

Divu musulmaņu strīds

Vīnes tiesas izskatītajā gadījumā divi musulmaņi Austrijā savā starpā bija parakstījuši līgumu, kurā tika pausts, ka domstarpību rašanās gadījumā arbitrāžas tiesa izdarīs spriedumu, pamatojoties uz "islāma tiesībām, atbilstīgi taisnīguma principam". Proti, abi bija vienojušies izmantot šariata bāzi. Pēc līguma slēdzēju strīda aizsākšanās arbitrāžas tiesa neapmierināja prasītāja vēlmi, piespriežot viņam samaksāt 320 000 eiro. Neapmierinātais darījuma slēdzējs verdiktu pārsūdzēja Vīnes Civillietu apgabaltiesā. Tomēr tā šķīrējtiesas iepriekšējo lēmumu saglabāja spēkā.

Daudzi akcentēja – Vīnes tiesa tādējādi bija apstiprinājusi, ka ekonomisku strīdu risināšanai iespējams izmantot islāma tiesību likumus. Pēc būtības arbitrāžai jābūt neitrālai, pragmatiskai un atstatus no ideoloģijas. Tai jābalstās uz taisnīgumu un pielietojamības ērtumu, tā eksistē, lai ikviens pilsonis domstarpību situācijās justos drošs un aizsargāts. Kad laicīgās pasaules tiesību viendabīgumā ielaužas šariats, kura elastīgās kontūras ir visai izplūdušas, var parādīties bažas par tiesu sistēmas neitralitāti.