Pirmo reizi Latvijas vēsturē 2024. gada novembrī jaundzimušo skaits noslīdēja zem tūkstoša. 

Diemžēl prognozes piepildījās – 2025. gadā šāds skaudrs rādītājs kļuva jau gandrīz par ikmēneša normu. Aizvadītā gada desmit mēnešos pasaulē nāca par 1108 bērniem mazāk nekā 2024. gadā, arī plaisa starp dzimušo un mirušo skaitu turpināja augt. Jaunajā gadā paredzētais pielikums bērnu pabalstiem, ko apēd dzīves dārdzības kāpums, ir tikai neliels plāksteris dziļai rētai, ko sauc par demogrāfijas krīzi.

Atskatoties uz pagājušā gada prognozēm, piepildījies ir arī paredzējums par alkohola tūrismu Latvijā. Igaunijas pircējus joprojām vilina mūsu cenas – no pērnā jūlija PVN likme Igaunijā tika pacelta līdz 24%, tur augstākas arī akcīzes likmes alkoholam.

Prognozei par jaunu svētku brīvdienu 11. novembrī nebija lemts piepildīties. Diskusijā par to uzvarēja viedoklis, ka Latvijā jau tā ir par daudz izejamo dienu un ka, piemēram, skolās notiekošie Lāčplēša dienas pasākumi sniedz lielu ieguldījumu jauniešu patriotiskajā audzināšanā.

Vai lielveikalos samazināsies pārtikas cenas?

Ja vien vēlēšanu gadā nenotiks brīnumi un politiķi nesasparosies nopietnākiem pasākumiem, nevis tikai labas gribas vienošanās, kopumā pārtikas cenas lielveikalos arī 2026. gadā turēsies augstas. Izņēmums vismaz uz laiku būs maize, piens, putnu gaļa un olas, kam no 1. jūlija tiks samazināts PVN, piemērojot 12% likmi. Pagaidām šāda nodokļa atlaide piešķirta uz gadu. Nedomāju, ka paralēli tam var cerēt uz cenu salīdzināšanas rīku efektu, panākot plašāku cenu kapitulāciju. Būsim reāli, strādājošam cilvēkam nav ne vaļas, ne lielas gribēšanas bakstīties ekrānā, lai medītu izdevīgākās cenas saviem ikdienas pirkumiem, turklāt pēc tam vēl skraidīt pa neskaitāmām bodēm. Šādu rīku patiesā mērķa auditorija varētu būt seniori, taču bēda tā, ka tieši šī sabiedrības daļa nelabprāt sēž savos telefonos.

Vai Latvija izstāsies no Stambulas konvencijas?