Pastāv tikai aptuvens priekšstats par to, kā senatnē izskatījusies Kuldīgas ordeņlaiku pils, kas Kurzemes un Zemgales hercogistes periodā kalpojusi arī par hercoga rezidenci.  

Pils plāni nav saglabājušies, bet būves niecīgās paliekas Kuldīgas pilsētas dārzā nekad nav kārtīgi pētītas. Tādēļ vērtīgi ir pat nelielie izrakumi, kurus šopavasar veica arheologa Mārtiņa Lūsēna vadībā, uzraugot pilsētas pašvaldības ieceri par atlikušo pils daļu konservāciju. Izrakumos atklātais ienesis zināmas korekcijas plānos, taču lēmums, ko ar atklāto darīt tālāk, atstāts nākotnei.

Velve nav vienīgā

Par kādreiz varenās Kuldīgas pils klātbūtni Ventas rumbas tuvumā nu jau pārsimt gadu liecina tikai zāļains uzkalniņš un tajā redzamā, no pils galvenā korpusa pārpalikusī velve Pilsētas dārzā. Telpu vēl nesen kā bodīti un vīnu degustētavu tūristu piesaistīšanai lūkoja izmantot vietējie uzņēmēji. Ielika durvis, ieklāja grīdu. Taču rosība apsīkusi, jo atklājās problēma – no dolomītakmeņiem, iespējams, vēl viduslaikos, liktajā velvē nonāk nokrišņu ūdeņi, kas telpā uztur mitrumu, un koka daļas pūst.