Pirmskara Latvijas armijas 8. Daugavpils kājnieku pulka karavīru – Lāčplēša Kara ordeņa kavalieru – pēcteču iniciatīvas grupa, tostarp atvaļinātais Nacionālo bruņotu spēku (NBS) ģenerālmajors Juris Zeibārts, šobrīd sadarbībā ar Rīgas pilsētas pašvaldību cenšas īstenot pirms Otrā pasaules kara iecerēto, taču tolaik nerealizēto ideju ar pieminekli atzīmēt Latvijas Neatkarības kara (1918–1920) stratēģiski svarīgo kauju pie bijušā Vīķu kroga Rīgas pievārtē. 

Kaujas vieta kopš 2010. gada ir iekļauta Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes (NKMP) sarakstos kā valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta.

Sena iecere

NBS karavīri priežu sila pļaviņā netālu no Hapaka grāvja, kur 1938. gadā plānoja likt piemiņas akmeni Vīķu kroga kaujai, regulāri talko, sākot jau no 2009. gada. Pēdējā talka notikusi 22. jūlijā, to apraudzīt ieradies arī Rīgas mērs Vilnis Ķirsis. Dome iniciatīvas grupai sola atbalstu piemiņas vietas idejas praktiskajā realizācijā. Atvaļinātais ģenerālmajors Zeibārts teic, ka birokrātiskais saskaņošanas process piemiņas akmens uzstādīšanai iziets, NKMP un Rīgas domes Pieminekļu padome jāvārdu piemiņas akmens skicēm devušas, tomēr pagaidām esot pāragri runāt par kādiem termiņiem vai summām: "Skaidrs ir viens – tā lieta ir iekustējusies."

Šobrīd piemiņas vieta uz Rīgas un Mārupes novada robežas izskatās kā priežu ieskauta terase, uz kuras plakumu ar piemineklim paredzēto pamatni ved dažu pakāpienu dolomīta kāpnes. 

To visu paspēja iekārtot jau pirms Otrā pasaules kara. 1938. gada 21. aprīļa Mežu dienās apkaimē iestādīja arī 31 bērzu un 109 egles. Koki simbolizēja deviņus kaujā kritušos Latvijas armijas Latgales divīzijas 8. Daugavpils kājnieku pulka virsniekus un 25 kareivjus, kā arī 109 ievainotos kareivjus. Jau mūsdienās uzstādīta informatīva planšete par kauju un koka piemiņas plāksne ar Daugavpils kājnieku pulka krūšu nozīmes attēlojumu. Gadu gaitā līdzās vēsturiskajai vietai izaugusī nelegālā būvgružu izgāztuve "Rīgas mežu" un zemessargu talkās aizvākta, vide, cik nu ar roku darbu iespējams, sakopta.