"Arhīva atradumi, jeb kāda saistība Hovardam Hjūzam ar Tilžu?" tā savu ierakstu sociālajos tīklos sāk vēsturnieks Kārlis Dambītis, pavēstot par kādu savu atrasto vēsturisko pērli. Kad 1930. gada 24. septembrī Rīgu un Latviju Ziemeļeiropas tūrē pārlidoja tobrīd pasaulē lielākais un modernākais gaisakuģis, dirižablis "Grāfs Cepelīns L27", ļaudis esot pulcējušies ielās un kāpuši uz jumtiem, lai to ieraudzītu. 

"Skolās pārtrauca stundas, lai arī skolēni dabūtu redzēt reto "zilo putnu"," toreiz rakstīja mediji. Šo 95 gadus seno notikumu šad tad piemin arī mūsdienās (pagājušā gada festivālā "Staro Rīga", iedvesmojoties no dirižabļa "Grāfs Cepelīns" vēsturiskā lidojuma, tika izvietots liela izmēra gaismas dirižablis). Bet izrādās, astoņus gadus vēlāk – 1938. gadā – bijis vēl kāds ar pasaules aviācijas vēsturi saistīts notikums, kas līdz šim palicis neievērots, proti, kad leģendārais amerikāņu miljonārs un lidotājs Hovards Hjūzs veica pasaules rekordlidojumu, viņš pārlidoja arī Latviju. Šo faktu, strādājot arhīvā, uzgājis vēsturnieks Kārlis Dambītis.

Ekscentriskā un preses uzmanības apveltītā amerikāņu aviācijas inženiera, lidotāja, filmu producenta un vienkārši miljonāra dzīves baudītāja Hovarda Hjūza (1905–1976) personība, iespējams,