Jau ierasti jūlija otrajā sestdienā daudzviet Latvijas piekrastē plaši svin Zvejnieku svētkus, lai godinātu visus, kuru darbs saistīts ar jūru. Šosestdien, 8. jūlijā, ļaužu tūkstoši atkal baudīs svētku priekus jūras krastā. Taču maldīgi domāt, ka Jūras jeb Zvejnieku svētku tradīcija sākusies tikai padomju okupētajā Latvijā, nebūt ne – to pirmsākums rodams jau 1936. gadā Pāvilostā.

Pāvilostā ar kuģu parādi

Pirmos Zvejnieku svētkus 1936. gadā svinēja kā zvejnieku un zemnieku svētkus, tāpēc tajos piedalījies arī tā laika zemkopības ministrs, kurš kopā ar zvejniekiem devies jūrā plekšu zvejā. Pēc izbrauciena baudīts mielasts zvejnieku jaunajā kooperatīvajā zivju žāvētavā. Nākamajos gados pēc šā notikuma svētki izvērtušies vērienīgi un svinēti vairākās Latvijas piejūras pilsētās un ciemos, piemēram, Ventspilī, Liepājā, Kolkā, Rojā, Pāvilostā, Salacgrīvā, Engurē, Mērsragā, Nīcā, Lapmežciemā, Mellužos, Ainažos u. c. vietās.

Pāvilostā 1958. gadā šos svētkus nosauca par Draudzības svētkiem, jo tajos piedalījās arī kolektīvi ne vien no Latvijas, bet arī no Lietuvas, tomēr vēlāk tos pārdēvēja par Zvejnieku svētkiem.

Šo tautas saietu programmā kā rašanās pirmsākumos, tā arī mūsdienu Pāvilostā ir svētku koncerts, zivju zupas vārīšana, kā arī krāšņi, skanīgi un daudzi svētku gājieni cauri visam ciematam. 1974. gadā svētku koncertā Pāvilostā piedalījās 17 mākslinieciskās pašdarbības kolektīvi, apvienojot 412 dalībniekus. Mūsdienās zvejnieksvētkus Pāvilostā svin divu dienu garumā, pirmajā dienā parasti ir svētku koncerts un dažādi atraktīvi pasākumi, lai jauniešos radītu interesi par zvejniecību un jūrniecību, bet otrā dienā svētku programma paredzēta visu paaudžu apmeklētājiem. Pāvilostas Zvejnieku svētkos allaž notiek kuģu parādes, visi gaida Neptūna uznācienu, kā arī zvejnieku godināšanu.